Austrijas ceļojums kosmosā: ieskats EKA un inovāciju 50 gados

Austrijas ceļojums kosmosā: ieskats EKA un inovāciju 50 gados

Pēdējās desmitgadēs Austrija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju kosmosa ceļojumu pasaulē. Pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad valsts atzina kosmosa nozīmi un sāka veidot institucionālos ietvarus kosmosa izpētei. Īpaši ievērības cienīgs ir Insbrukas Universitātes Teorētiskās fizikas institūts, kas nodarbojās ar plazmas fiziku, un Meteoroloģijas un ģeofizikas institūts Vīnē, kas koncentrējās uz jonosfēras fiziku, kā esa.int/

Austrijas aktīvā līdzdalība starptautiskajās kosmosa lietās oficiāli sākās ar dalību Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) sagatavošanā laikā no 1961. līdz 1964. gadam. 1975. gadā Austrija beidzot pievienojās EKA programmām, ieliekot pamatu ilgtermiņa sadarbībai, kas beidzās ar pilntiesīgu dalību 1987. gadā.

Austrijas kosmosa ceļojumu pavērsieni

Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem ir AUSTROMIR-91 misija 1991. gadā, kurā pirmais austriešu kosmonauts Francs Vībēks lidoja uz kosmosa staciju MIR. Turpmākajos gados Austrijas kosmosa nozare attīstījās par nozīmīgu ekonomikas nozari ar aptuveni 150 uzņēmumiem un aptuveni 1300 darbiniekiem, gada apgrozījumu sasniedzot aptuveni 250 miljonus eiro, no kuriem 75 % tika novirzīti pētniecībai un attīstībai, kā [bmimi.gv.at](https://infothek.bmimi.gvesministeraesministeres.es/50-jahre-raum.

Austrija ir ne tikai spēcīgi pārstāvēta EKA, bet arī aktīvi piedalās ANO Kosmosa miermīlīgas izmantošanas komitejā (COPUOS). Austrija bija prezidējošā valsts no 1957. līdz 1996. gadam. Apvienoto Nāciju Organizācijas Kosmosa birojs 1993. gadā pārcēlās uz Vīni, vēl vairāk nostiprinot valsts starptautiskās pozīcijas kosmosa ceļojumu jomā.

Pašreizējie notikumi un nākotnes perspektīvas

Līdz ar Austrijas Kosmosa programmas uzsākšanu 2002. gadā un pastāvīgo Federālās transporta, inovāciju un tehnoloģiju ministrijas atbalstu Austrija ir palielinājusi savas ambīcijas kosmosa izpētē. Kopš tās uzsākšanas Austrijas Kosmosa lietojumprogrammu programma (ASAP) ir finansējusi vairāk nekā 800 projektu, lai veicinātu inovāciju un attīstību.

Ja paskatās uz nākamajiem gadiem, svarīgi notikumi ir nenovēršami. Vīne tiks pasludināta par “kosmosa pilsētu” no 2025. gada 24. līdz 26. jūnijam, un tā piedāvās kosmosa festivālu ESA Dzīvās planētas simpozija ietvaros. Šis simpozijs, kas norisināsies no 2025. gada 23. līdz 27. jūnijam, tiek uzskatīts par lielāko starptautisko Zemes novērošanas kongresu un varētu vēl vairāk nostiprināt Austrijas lomu globālajos kosmosa ceļojumos.

Kopumā Austrijas kosmosa ceļojumu vēsture un pastāvīgā attīstība liecina, ka valsts ir stingri apņēmusies ieņemt vadošo lomu Eiropas un pasaules kosmosa ceļojumos. Kā ziņo ooe.orf.at, šo apņemšanos apliecina plānotais EKA iemaksas palielinājums līdz 320 miljoniem eiro nākamajos gados.