Boom Boom Leipzig: ceļš no krīzes uz metropoli!
Jaunā dokumentālā filma “Boom Boom Leipzig” izceļ pilsētas pārmaiņas pēdējo 35 gadu laikā – tagad ARD mediju bibliotēkā.

Boom Boom Leipzig: ceļš no krīzes uz metropoli!
Šodien, 2025. gada 14. augustā, ARD mediju bibliotēkā pirmizrādi svinēja jaunā dokumentālā filma “Boom Boom Leipzig – Between Visions and Megalomania”. 68 minūšu garajā filmā, ko veidojis Vestfālenes iedzīvotājs Kristians Hanss Šulcs, kurš Leipcigā dzīvo kopš 1990. gada, ir aprakstīta pilsētas attīstība pēdējo 35 gadu laikā. Tas ne tikai risina tādus izaicinājumus kā vides piesārņojums, uzņēmumu slēgšana un masveida bezdarbs, bet arī izgaismo mierīgās revolūcijas simbolisko pagrieziena punktu un tai sekojošo augšupeju, kas padarīja Leipcigu par Austrumu "uzplaukuma pilsētu". Raidījums MDR televīzijā paredzēts 2025. gada 30. septembrī plkst.20.15.
Filma apvieno vēsturisko arhīvu kadrus ar mūsdienu gaisa kadriem, lai sniegtu visaptverošu skatījumu uz pilsētas pārvērtībām. Savu vārdu saka gan mūsdienu liecinieki, gan jaunie pilsētas iedzīvotāji. Intervējamo vidū ir aktrise Mai Duong Kieu, autore Grēta Tauberte un pilsētpētniece Elisa Gerbša. Mai Duong Kieu izceļ personīgo saikni ar pilsētu un uzsver atbildību par nākamo paaudzi.
Pagātnes izaicinājumi
Leipcigai ir notikumiem bagāta vēsture, ko raksturo tādi notikumi kā Nāciju kauja un Johana Sebastiana Baha darbs. 1989. gada rudenī pilsēta, īpaši Plagwitz industriālais rajons, bija sliktā stāvoklī. Toreizējais galvenais arhitekts Dītmārs Fišers atzīmēja, ka vides apstākļi ir tik slikti, ka ilgstoša dzīve šajā rajonā šķiet neiespējama. Pēc atkalapvienošanās Leipciga piedzīvoja milzīgu iedzīvotāju skaita samazināšanos par aptuveni 100 000 cilvēku, kas atbilda piektajai daļai tā laika iedzīvotāju.
Neskatoties uz šo negatīvo sākuma punktu, turpmākajos gados Leipciga kļuva par investoriem pievilcīgu vietu. Deviņdesmitajos gados vairāk nekā desmit miljardi eiro tika ieguldīti atjaunošanā un infrastruktūrā, kas popularizēja Leipcigu kā pakalpojumu, mediju un pētniecības vietu. Turklāt tika atjaunoti vecie mikrorajoni, kā rezultātā radās mājokļu pārpalikums un pazeminājās īres cenas. Tas padarīja Leipcigu par īstu īrnieku paradīzi.
Investīciju nozīme
Galvenais spēlētājs šajā pārveides posmā bija būvuzņēmējs Jirgens Šneiders, kurš ieguldīja vairāk nekā 60 Leipcigas ēkās, kuras joprojām tiek uzskatītas par tūristu magnētiem. Pat ja Manfreda Rūbesama ambiciozie plāni par augstceltni netiktu realizēti, pilsētplānošanas vīzija atspoguļojas pilsētas ainavā.
2000. gados imigrante Grēta Tauberte pamanīja, ka Leipciga kļūst pievilcīga daudziem jauniešiem, kuri meklē brīvību un radošās iespējas. Šīs norises izraisīja jaunu kultūras atdzimšanu: tika atvērti kinoteātri un galerijas, un pilsēta sāka konkurēt par starptautiskiem pasākumiem, piemēram, olimpiskajām spēlēm. Papildu impulsu pilsētai deva lidostas paplašināšana un jaunu uzņēmumu apmešanās.
Dokumentālā filma “Boom Boom Leipzig” nāk īstajā laikā un piedāvā kritisku skatījumu uz pilsētas pašreizējo situāciju, tajā pašā laikā iemūžinot to cilvēku balsis, kuriem ir svarīga Leipciga. Raidījuma vadītāju Maika Hofmaņa un Tomasa Seida radītais humora sajaukums un padziļinātās intervijas padara filmu par ievērojamu darbu, kas Leipcigas vēsturi un nākotni padara taustāmu.
Plašāku informāciju par Leipcigas attīstību un pašu dokumentālo filmu skatiet reportāžās no lvz.de un mdr.de.