27 miljoni tonnu nanoplastmasas: briesmas jūrai un cilvēkiem!

27 miljoni tonnu nanoplastmasas: briesmas jūrai un cilvēkiem!

Satraucošais plastmasas atkritumu daudzums Ziemeļatlantijā pēdējos gados ir izraisījis intensīvus pētījumus. Nesenais pētījums, ko veica pētnieki Helmholcas Vides pētījumu centrā Leipcigā un Nacionālajā okeanogrāfijas centrā Sauthemptonā, liecina, ka Ziemeļatlantijas okeāna augšdaļā ir aptuveni 27 miljoni tonnu nanoplastmasas. Šis atklājums ir publicēts cienījamā žurnālā “Nature”, kā ziņo Tagesspiegel.

Nanoplastmasa, kas rodas, sadaloties lielākiem plastmasas priekšmetiem, piemēram, pudelēm un maisiņiem, ir bīstama ne tikai videi, bet arī jūras organismiem. Melānija Bergmane (AWI) uzsver, ka šīs sīkās daļiņas var iekļūt lielākā skaitā organismu un to audos, izraisot nopietnas izmaiņas šūnu līmenī. Īpaši satraucoši ir tas, ka piekrastes zonās nanoplastmasas koncentrācija ir pat tūkstoš reižu lielāka nekā atklātā jūrā. Tam varētu būt tālejoša ietekme uz jūras ekosistēmu.

Veselības apdraudējums jūras dzīvībai

Pētījumā ir identificētas dažas ar nanoplastmasu saistītās briesmas. Tie ietver augšanas kavēšanos, reproduktīvās problēmas, fizioloģisku stresu un imūnsistēmas traucējumus ūdens organismiem. Vēl viena problēma ir nanoplastmasas kaitīgā ietekme uz aļģu hloroplastiem, kas varētu samazināt fotosintēzes ātrumu. Tas varētu pasliktināt CO₂ uzņemšanu, kas varētu vēl vairāk saasināt globālo sasilšanu, kā norāda Geo.

Galvenais pētījuma rezultāts liecina, ka mērījumu dati nāk no divpadsmit vietām Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. Pētnieki atklāja dažādas koncentrācijas: piekrastes tuvumā tika izmērīti vidēji 25 mg nanoplastmasas uz kubikmetru ūdens, bet tikai 7,5 mg tika reģistrēti 1000 metru dziļumā. Tas liek domāt, ka virszemes ūdeņi ir vairāk piesārņoti nekā dziļie ūdeņi. Dziļjūrā tika konstatēts tikai polietilēntereftalāts (PET), bet ne plaši izmantotais plastmasas polietilēns (PE) un polipropilēns (PP).

Nepieciešama politiska darbība

Steidzamo nepieciešamību pēc politiskiem pasākumiem plastmasas problēmas mazināšanai uzsver Martins Vāgners (NTNU). Neskatoties uz zināšanām par nanoplastmasas problēmas apmēru, vajadzība pēc pētījumiem joprojām ir liela, jo īpaši attiecībā uz šo daļiņu bioloģisko ietekmi. Marks Lencs (Geomar) brīdina par slikto datu situāciju par nanoplastmasām, kas apgrūtina situācijas pilnīgu novērtēšanu.

Šie jaunie ieskati par nanoplastmasas izplatību un briesmām Ziemeļatlantijā būtiski veicina mūsu izpratni par globālo plastmasas piesārņojumu un uzsver, ka ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu un saglabātu jūras ekosistēmas.