Suche
Mein Konto
ES aizliegums: kā Leipcigas restorāniņi reaģē uz desu dilemmu
Leipcigas restorānu pārstāvji izrāda neizpratni par ES lēmumu par gaļas aizstājējiem. Diskusija par neskaidrības riskiem un radošiem nosaukumiem.
ES aizliegums: kā Leipcigas restorāniņi reaģē uz desu dilemmu
2025. gada 8. oktobrī ES Parlaments pieņēma pretrunīgi vērtēto lēmumu, ka vegāniem un veģetāriem produktiem vairs nav atļauts lietot tādus nosaukumus kā “šnicele”, “burgers” vai “desa”. Šī aizlieguma mērķis ir samazināt sajaukšanas risku ar īstiem gaļas produktiem. Tomēr lēmums vēl jāapstiprina dalībvalstīm, kas izraisījis spraigas diskusijas par likuma ietekmi, īpaši ēdināšanas sektorā un patērētāju vidū. Tā viņa ziņo LVZ.
Leipcigas ēdināšanas nozare ir pārsteigta par lēmumu. “Vleischerei” dibinātājs Kristofs Lībers diskusiju par aizliegumu raksturo kā pārspīlētu. Viņa “Vleischerei” saviem augu izcelsmes produktiem izmanto radošus terminus, piemēram, “karija desa” un “steiks”. Lībers brīdina, ka reālos draudus mazākiem uzņēmumiem rada lielās korporācijas, nevis nosaukumi, ko tās izmanto saviem produktiem.
Reakcijas no ēdināšanas nozares
Rafaels Konečnijs no “Vleischerei” uzskata, ka debates ir novecojušas. Arī Andreass Grollmans no “Milu vegan” pauž bažas un brīdina par iespējamo neskaidrību, ko varētu radīt jauni vārdi. “Bibabo” īpašnieks Toms Rencs apšauba likuma lietderību un uzsver, ka viņa uzņēmums jau piedāvā gaļas aizstājēju produktus ar alternatīviem nosaukumiem.
Jaunā likuma kritiķi uzskata, ka tas varētu ne tikai radīt neskaidrības, bet arī radīt ievērojamas izmaksas ražotājiem. Izskan arī kritika par to, ka šai tēmai ir maza prioritāte salīdzinājumā ar aktuālākiem izaicinājumiem pārtikas rūpniecībā. Sociālajos tīklos jau klīst karikatūras un joki par vārda aizliegumu.
Koncentrējieties uz patērētāju aizsardzību
Debates ir karstas ne tikai ēdināšanas nozarē, bet arī patērētāju aizstāvju vidū. Viņi dedzīgi iebilst pret tādu terminu kā “sojas šnicele” aizliegumu. Kriss Metmans no Foodwatch kritizē aizliegumu kā "lobismu gaļas nozares labā" un uzsver, ka patērētāji parasti var skaidri atšķirt vegāniskus un gaļu saturošus produktus.
Turklāt Eiropas patērētāju organizācija BEUC atbalsta patērētāju aizstāvju prasības un norāda, ka vairums patērētāju termini nemulsina. Drīzāk viņi aicina uz skaidrām etiķetēm, nevis aizliegt nosaukumus, lai palielinātu pārredzamību.
Datu situācija liecina, ka gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju Vācijā 2024.gadā bija 53,2 kg, savukārt bezgaļas alternatīvu ražošana sasniedza 126 500 tonnu, kas ir par 4,0% vairāk nekā gadu iepriekš. Šie skaitļi ilustrē pieaugošo interesi par augu izcelsmes uzturu, kas tiek risināts arī ES Komisijai uzdotajos jautājumos. Tiek apspriesti tādi jautājumi kā augu izcelsmes produktu paplašināšana lielveikalos un iespēja izveidot ES mēroga marķēšanas programmu, un tie ir formulēti vēstulē Komisijai, kas publicēta Eiropas Parlaments tika iesniegts.