Mūzika kā lūgšana: Vesperes atgriež klusumu Unteršteinā!

Mūzika kā lūgšana: Vesperes atgriež klusumu Unteršteinā!

Unteršteinā, mazā Berhtesgādenes zemes pilsētiņā, nesen notika īpašs muzikāls notikums, kas aizkustināja klātesošos. Pasākumu ar ievadrunu atklāja vietējās pagastu apvienības administratīvais vadītājs Manfrēds Vēbers. Viņš atcerējās vesperes no savas jaunības, kurā vienkāršs korālis viņu noveda no iekšēja nemiera līdz pieskāriena un miera sajūtai. Šī pieredze viņam atklāja lūgšanas dziļāko nozīmi: tā nav tikai runāšana ar Dievu, bet arī klausīšanās un aizkustinājums, ko viņš sniedza iespaidīgi, piemēram, Berchtesgadener Anzeiger.

Šī pasākuma muzikālā sastāvdaļa atspoguļoja tradicionālo vesperu struktūru, kas ietver gan runātās, gan dziedātās daļas. Dziedātie elementi ietvēra antifonas, psalmus un Magnificat, bet runāto lasījumu papildināja homīlija. Gregoriskais dziedājums, ko bieži izmanto vesperēs, tiek uzskatīts par vienu no vecākajām mūzikas formām kristīgajā liturģijā, kas nosaukts pāvesta Gregora I vārdā 6. gadsimtā. Taču agrākā šo dziesmu notācija ir datēta ar 10. gadsimtu. Kā var atrast Cathedral Music Trust, gregoriskais dziedājums vienkāršākajā formā tiek izpildīts bez pavadījuma un unisonā.

Vesperes elementi

Būtiska Vespers sastāvdaļa ir Psalmodija, kas sastāv no vairākiem psalmiem, ko ievada antifonas. Psalmi tiek dziedāti īpašā “psalma tonī”, kas veido pantu muzikālo ietvaru. Šī struktūra sākas ar dekoratīvu melodisku figūru, kam seko deklamēšanas tonis, kas vada dziesmu tekstu deklamēšanu. Lai gan psalmi bieži tiek izpildīti gregoriskajā dziedājumā, nav nekas neparasts, ka tie tiek dziedāti arī latīņu vai angļu valodā, tāpēc daudziem tie ir vieglāk pieejami.

Vesperes piedāvā ne tikai iespēju muzikālai ziedošanai, bet arī iekšējām pārdomām un klusumam. Manfreds Vēbers skaidri norādīja, ka muzicēšana un lūgšana ir saziņas veids ar transcendento, kas ikdienā bieži tiek pazaudēts. Šī mūzikas un garīguma saikne bija pasākuma centrālā tēma, un klātesošie to ļoti atzinīgi novērtēja.

Pasākums Unteršteinā parādīja, cik svarīgi ir saglabāt tradicionālās lūgšanas un dievbijības formas un turpināt tās nest sabiedrībā. Jo, kā iespaidīgi demonstrēja Vēbers, mūziku var saprast kā lūgšanu, kas pacilā garu un ļoti īpašā veidā aizkustina sirdi.