Briesmu vētra: koku ciršana Sulcā lielākai drošībai!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Sulcā tiek veikta koku ciršana, lai palielinātu drošību un novērstu sausuma un klimata pārmaiņu sekas.

In Sulz werden Baumfällungen zur Erhöhung der Sicherheit durchgeführt, um den Folgen von Trockenheit und Klimawandel zu begegnen.
Sulcā tiek veikta koku ciršana, lai palielinātu drošību un novērstu sausuma un klimata pārmaiņu sekas.

Briesmu vētra: koku ciršana Sulcā lielākai drošībai!

Vācijas pašvaldībā Sulcā pašlaik notiek plaša koku ciršana. Šie pasākumi primāri ir paredzēti iedzīvotāju drošības paaugstināšanai. Galvenā koku problēma reģionā ir pieaugošais sausums un sēnīšu invāzija, kas nopietni ietekmē kokus. Lietusm līdzīgi laikapstākļi palielina arī dubļu nogruvumu risku, padarot situāciju vēl bīstamāku. Par to ziņo Švarcvaldes sūtnis.

Koku ciršana ir daļa no plašākas pieejas, lai padarītu mežus noturīgākus pret klimata pārmaiņu radītajām problēmām. Reportāža no Thünen institūts ilustrē, ka klimata pārmaiņas izraisa biežākas karstuma un sausuma ekstremitātes, kas būtiski mainīs koku sugu sastāvu mežos. Apmēram 2,85 miljoni hektāru, t.i., 25 procenti mūsdienu mežu, ir īpaši jutīgi pret šiem vides apstākļiem.

Pasākumi mežu aizsardzībai

Lai meži būtu klimatnoturīgi, ir nepieciešama aktīva apsaimniekošana. Tiek lēsts, ka nepieciešamo renovāciju finansējums nākamajos 30 gados ir no 13 līdz 43 miljardiem eiro. Turklāt, lai līdz 2050. gadam sasniegtu ambiciozos pārveides mērķus, ikgadējā pārveides platība būtu četrkāršojama līdz 95 000 hektāriem. Jauktu mežu izveide ar dažādām koku sugām ir ļoti svarīga meža nostiprināšanai, jo tādējādi var samazināt postījumu risku.

Ieteicamā stratēģija ietver arī vietējo koku sugu, piemēram, dižskābarža vai ozola, iekļaušanu no sausākiem reģioniem, lai palielinātu mežu pielāgošanās spēju. Sausākās un siltākās vietās pat ieteicams paplašināt koku sugu klāstu. To skaitā ir vietējās sugas, piemēram, saldais kastanis un ziemas liepa, kā arī introducētās sugas no Dienvidaustrumeiropas, piemēram, Ungārijas ozols un apiņu dižskābardis. Tiek apsvērta arī tādu sugu importēšana, kuras izplatās sausā vasaras klimatā, piemēram, Duglasa egle un sarkanais ozols.

Zinātniekiem un praktiķiem ir jāsadarbojas, lai izstrādātu tādu koku sugu izvēli un maisījumu, kas ir optimāli pielāgots nākotnes klimatiskajiem apstākļiem. Šie pasākumi ir būtiski, lai aizsargātu Vācijas mežus no arvien aktuālākām klimata pārmaiņu problēmām un vienlaikus nodrošinātu vietējo iedzīvotāju drošību.