Revolūcija plastmasā: Leipcigas izgudrotājs prezentē vilnas-piena plastmasu”!

Revolūcija plastmasā: Leipcigas izgudrotājs prezentē vilnas-piena plastmasu”!

Mūsdienās plastmasas atkritumu problēma ir visuresoša. Plastmasas izstrādājumiem bieži ir garš dzīves cikls un tie sabojājas tikai pēc tūkstošiem gadu. Tas nozīmē, ka pasaules okeāni kļūst arvien piesārņotāki un tajos mītošie dzīvnieki tiek apdraudēti. Šie dzīvnieki uzņem plastmasu un mirst badā, kas nopietni ietekmē ekosistēmu. Turklāt mikroplastmasa nonāk pārtikas ķēdē; Tiek lēsts, ka cilvēki katru nedēļu patērē mikroplastmasā līdzvērtīgu kredītkarti. Šajā kontekstā tagad ir novatoriskas pieejas, kas varētu palīdzēt uzlabot šo situāciju.

Daudzsološs piemērs nāk no Leipcigas: uzņēmums Aevoloop ir izstrādājis jauna veida plastmasu, kas ir stabila, rentabla un viegli pārstrādājama. Dibinātājs Manuels Häuslers (Manuel Häußler) apraksta produktu kā "vispārējo plastmasu". Šis novatoriskais materiāls satur iepriekš noteiktus pārrāvuma punktus molekulārajā struktūrā, ko pārtrauc skābekļa atomi. Šīs īpašības veicina gan plastmasas pārstrādi, gan bioloģisko noārdīšanos, kas ir svarīgs solis ceļā uz ilgtspējīgāku nākotni, kā ziņo MDR.

Jauni noteikumi atkritumu šķirošanai

Papildus šādiem inovatīviem materiāliem no 2025. gada 1. maija stāsies spēkā jauni noteikumi par organisko atkritumu šķirošanu. Šo pasākumu mērķis ir būtiski samazināt plastmasas izstrādājumu daudzumu, kas nonāk organisko atkritumu tvertnē, pat ja tie tiek reklamēti kā bioloģiski noārdāmi. Saskaņā ar jaunajām Organisko atkritumu rīkojuma prasībām organiskie atkritumi drīkst saturēt ne vairāk kā 0,5 procentus plastmasas. Tas attiecas uz visām svešām vielām, tostarp iepakojumu un kafijas kapsulām, kuras bieži tiek uzskatītas par kaitīgām videi. Saskaņā ar BMUV plastmasa veido lielāko daļu svešķermeņu organiskajos atkritumos un sadalās mikroplastmasā, kas negatīvi ietekmē augsnes un ūdens kvalitāti.

Par šo jauno noteikumu ieviešanu atbild attīrīšanas iekārtu operatori, kuriem ir jāpārbauda svešas vielas piegādātajos organiskajos atkritumos. Ja tiek pārsniegtas pieļaujamās augšējās robežas, šīs svešās vielas ir jānoņem. Pašvaldības ir atbildīgas par to, kā organiskie atkritumi tiek savākti no privātajām mājsaimniecībām. Patērētāji, kuri izmet plastmasas izstrādājumus organisko atkritumu tvertnē, riskē ar tādām sekām kā pāršķirošana vai iznīcināšana kā atlikušie atkritumi.

Plastmasa pasaules okeānos

Plastmasas atkritumu ietekme ietekmē ne tikai zemi, bet arī okeānus. Mikroplastmasa un plastmasas atkritumi ir plaši sastopami visos okeāna apgabalos: uz ūdens virsmas, ūdens stabā, jūras gultnē un jūras ledū, kā arī organismos. Tomēr faktisko atkritumu daudzumu okeānos ir grūti noteikt. Zinātnieki atklāj, ka lielu daudzumu atkritumu grūti sasniedzamos okeāna apgabalos nevar notvert, un ievērojama daļa plastmasas atkritumu jau ir sadalījusies mikroplastmasā. Saskaņā ar ESKP šeit ir būtiski nepieciešami pētījumi, lai izprastu ietekmi uz ekosistēmām un organismiem.

Rīcības steidzamība ir neapstrīdama. Lai samazinātu plastmasas atkritumu nokļūšanu vidē, ir nepieciešama jaunu procesu un materiālu izstrāde. Nozarei šeit ir īpaša atbildība. Tikai kopīgiem spēkiem dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un humanitārajās zinātnēs var atrast ilgtspējīgus risinājumus, lai izvairītos no plastmasas atkritumiem un aizsargātu mūsu planētas un mūsu līdzcilvēku veselību.