Suche
Mein Konto
Ekosistēmas fokusā: informācijas plūsmas nosaka bioloģisko daudzveidību!
Ulrich Brose no iDiv kritizē tradicionālos ekosistēmu modeļus un uzsver informācijas plūsmu nozīmi bioloģiskajā daudzveidībā un stabilitātē.
Ekosistēmas fokusā: informācijas plūsmas nosaka bioloģisko daudzveidību!
Ulrihs Broze no Vācijas Integratīvās bioloģiskās daudzveidības pētījumu centra (iDiv) un Jēnas Frīdriha Šillera universitātes nesen kritizēja izveidotos ekosistēmu modeļus. Šie modeļi bieži vien paļaujas tikai uz enerģijas un materiālu plūsmām un neņem vērā informācijas plūsmu būtisko lomu ekosistēmās. Brose uzsver, ka, piemēram, vilki Jeloustonas parkā izmanto tādu informāciju kā pēdas un smakas, lai atrastu laupījumu. Šis atklājums parāda, cik svarīga ir informācijas apmaiņa starp sugām to izdzīvošanai. Biotopu apstākļu izmaiņām, piemēram, sausuma stresam, ir ne tikai tieša, bet arī netieša ietekme uz dažādu sugu dzīves apstākļiem, kas potenciāli var izraisīt sugu izzušanu.[Laboratorijas žurnāls]
Saskaņā ar Brose teikto, ekosistēmas stabilitāte ir ļoti atkarīga no tādiem strukturāliem parametriem kā savienojamība (savienojumi starp sugām) un modularitāte (mijiedarbojošo apakšgrupu skaits). Viņa pētnieku grupa izmanto matemātiskos modeļus, lai ne tikai raksturotu ekosistēmu sarežģītību, bet arī sniegtu apzinātas prognozes par klimata pārmaiņu, eitrofikācijas un biotopu iznīcināšanas ietekmi. Brose piedalās iDiv kopš 2015. gada, un 2019. gadā viņam tika piešķirta Tīringenes pētniecības balva. Viņa mērķis ir analizēt komunikāciju starp sugām un integrēt to savos modeļos, lai gūtu visaptverošāku ieskatu ekosistēmu darbībā.
Vides stimulu ietekme
Brose apraksta dažāda veida informācijas plūsmas, kas var notikt akustiski, vizuāli vai ožu un būtiski ietekmēt dzīvnieku uzvedību. Viņš arī saka, ka arī tādi vides stimuli kā gaisma un troksnis būtiski ietekmē dzīvnieku sugu uzvedību. Šajā kontekstā viņš izstrādā tā sauktos daudzslāņu modeļus, kas ņem vērā dažādas informācijas plūsmas dabā. Šie modeļi ir ļoti svarīgi, lai labāk izprastu cilvēka darbību sekas, piemēram, troksni un piesārņojumu, kas traucē saziņu starp sugām. Brose brīdina par šī “sensoriskā piesārņojuma” ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.[Laboratorijas žurnāls]
Viņš arī uzsver nepieciešamību līdzsvarot ekoloģiju un ekonomiku, lai veicinātu ilgtspējīgu bioloģiskās daudzveidības izmantošanu un saglabāšanu. Tas atbilst daudzu pētījumu ieteikumiem, kuros ir pētīta tiešā saikne starp bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu darbību. Piemēram, Cardinale et al. parāda, kā bioloģiskā daudzveidība ietekmē trofisko grupu un ekosistēmu darbību, kas ietekmē arī ekonomiskās intereses ilgtermiņā.[džemperis]
Brose un viņa kolēģu atklājumi varētu ne tikai palīdzēt uzlabot ekoloģiskos modeļus, bet arī veicināt labāku izpratni par bioloģisko daudzveidību un tās draudiem. Daudzi no minētajiem pētījumiem sniedz būtiskus datus un pieejas, lai novērtētu un palielinātu mūsu ekosistēmu noturību klimata pārmaiņu laikā. Tāpēc holistiska pieeja, kas pēta informācijas apmaiņu starp sugām, varētu dot izšķirošu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības izpētē un sugu aizsardzībā.