35 vienotības gadi: izaicinājumi un cerības Austrumiem un Rietumiem!

35 vienotības gadi: izaicinājumi un cerības Austrumiem un Rietumiem!

2025. gada 3. oktobrī Paulskirche Frankfurtē pie Mainas tika teikta svinīgā runa Vācijas vienības dienā. Šis notikums ir īpaši nozīmīgs, jo kopš 1990. gada 3. oktobra Frankfurte pie Mainas ir bijusi Leipcigas sadraudzības pilsēta. Runā tika minēts Roberts Blūms, viens no nozīmīgākajiem cīnītājiem par vienotu demokrātisku Vāciju un jēgpilnu vienotības sasniegumu simbolu.

Roberts Blūms dzimis 1807. gada 10. novembrī Ķelnē un uzaudzis pieticīgos apstākļos. Viņa bērnību raksturoja finansiālas grūtības, kas ierobežoja viņa izglītības iespējas. Neskatoties uz šiem šķēršļiem, viņam izdevās turpināt pašizglītošanos un piedzīvoja 1830. gada revolūciju politiskos satricinājumus. Blūms ieradās Leipcigā 1832. gadā, kur viņš aktīvi iesaistījās liberāli demokrātiskajā kustībā un galu galā kļuva par demokrātiskās kustības pārstāvi reģionā.

Blūma mantojums un miermīlīgā revolūcija

Runa ne tikai atsaucās uz Blūma nozīmīgo mantojumu, bet arī uz Leipcigas kā vēsturiska sociālās, kultūras un politiskās attīstības centra lomu. 1949. gadā dzimušajam runātājam līdz 1991. gadam nebija nekādu saistību ar VDR, un viņš 1989. gadā Leipcigā piedzīvoja miermīlīgo revolūciju no tālienes, atveseļojoties no traumas. Viņa pirmais brauciens uz Leipcigu notika 1991. gadā, kur viņš tā paša gada septembrī tika ievēlēts par mācītāju Sv. Toma baznīcā.

Tika apspriests arī Vācijas vienotības izaicinājums. 35 gadus pēc oficiālās apvienošanās daudzi cilvēki, īpaši austrumos, uzskata, ka vārds “atkalapvienošanās” ir problemātisks. Apvienošanās tiek uzskatīta par vēsturiski jaunu, uzsverot, ka Vācijas vienotība ir miermīlīgās revolūcijas rezultāts. Kritiski tika atsaukta uz 1990. gada Persijas līča kara militāro iejaukšanos un finansēšanu, kas ir atstājuši savas pēdas sabiedrības atmiņā.

Sabiedrība un izaicinājumi

Organizētais labējais ekstrēmisms Austrumvācijā pēc 1989. gada ir vēl viens izaicinājums, kas tika aplūkots runā. Austrumvācijā valda pārpratums par apvienošanos, ko daudzi uzskata par nācijas atdzimšanu. Šīs perspektīvas apgrūtina kopējo identitāti un sociālo kohēziju.

Runātājs aicināja veidot izglītības, sociālo un integrācijas politiku, kas būtu vērsta uz cilvēkiem. Neskatoties uz izaicinājumiem, viņš pauda optimismu, ko raksturo pateicība par pozitīvajām norisēm kopš 1990. gada un pārliecība par turpmākajiem uzlabojumiem. Gadu pēc Vācijas vienotības svētkiem ir ļoti svarīgi aktīvi piedalīties sabiedrībā un kopīgiem spēkiem pārvarēt esošos šķēršļus.

Rezumējot, festivāls tiek uztverts ne tikai kā atskats vēsturē, bet arī kā aicinājums aktīvi veidot nākotni demokrātiskā sabiedrībā. Kopā pagātnes mācības var palīdzēt risināt mūsdienu izaicinājumus un bruģēt ceļu vienotai un taisnīgai nākotnei. Tālāk ir sniegta informācija par Robertu Blūmu un viņa nozīmīgo lomu Vācijas vēsturē bpb.de pieejams.