Klimata sacelšanās Šēnavā: EWS pieprasa pārmaiņas nākotnē!

Klimata sacelšanās Šēnavā: EWS pieprasa pārmaiņas nākotnē!

Intensīvā diskusijā par klimata aizsardzību daudzi EWS darbinieki pauda savu uzmanību uz ilgtspējīgas enerģijas nākotni. Klimata aizsardzības virsnieks Boriss Gotčevs pasākumā uzsvēra satraucošo klimata politikas attīstību jaunajā federālajā valdībā. Gotčevs kritizēja to, ka klimata aizsardzība ir zaudējusi nozīmi politiskajā darba kārtībā. Īpaši satraucoši viņam šķiet jaunu ar gāzi darbināmu spēkstaciju celtniecība, ko viņš raksturoja kā soli nepareizā virzienā.

Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Tomass Jorbergs uzstājās ar galveno runu, kurā uzsvēra korporatīvās vīzijas un sociālās atbildības saistību. Turpmākajās diskusiju kārtās par uzņēmuma turpmāko virzību kļuva skaidrs, ka EWS īsteno skaidru vīziju: veicināt klimata aizsardzību pasaulei, kurā ir vērts dzīvot. Sebastjans Sladeks, uzņēmuma izpilddirektors, uzsvēra šo pieeju un uzsvēra nepieciešamību pēc sadarbības un atjaunojamās enerģijas nākotnes.

Revolucionāras pieejas klimata aizsardzībai

EWS ir apņēmusies sasniegt savus mērķus ar skaidru nostāju gan politiski, gan sociāli. Tas notiek plašākā Eiropas klimata politikas kontekstā, kuras mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un samazināt videi un klimatam kaitīgas darbības. Kā apraksta Federālā vides aģentūra, starptautiskiem klimata aizsardzības nolīgumiem ir būtiska ietekme uz pašreizējām stratēģijām, īpaši svarīgas ir ANO Vispārējā konvencija un Parīzes nolīgums. 2020. gadā siltumnīcefekta gāzu emisijas ES sasniedza aptuveni 3 miljonus kilotonu CO₂ ekvivalenta.

Šo emisiju sadalījums liecina, ka lielākie piesārņotāji ir enerģētikas nozare ar 26% un transports ar 22%. ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus, kas būtībā ir apkopoti 2018. gada 18. novembrī publicētajā iniciatīvā “Tīra planēta visiem”, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Ekonomika atbilst klimata politikai

Diskusijas par klimata mērķiem iegūst papildu impulsu Eiropas Zaļais kurss, kas tika pieņemts 2019. gada decembrī. Tā ir izaugsmes stratēģija, lai līdz 2050. gadam panāktu klimata neitralitāti. Tiek īstenota integrēta pieeja energoapgādes drošībai, energoefektivitātes palielināšanai un dekarbonizācijai. Nacionālie enerģētikas un klimata pārmaiņu plāni (NECP) tagad ir obligāti dalībvalstīm, kurām ir jāziņo par paveikto emisiju samazināšanas un atjaunojamās enerģijas jomā.

2021. gadā tika pieņemts ES klimata likums, kas nosaka siltumnīcefekta gāzu neitralitātes juridisku nostiprināšanu līdz 2050. gadam un samazinājumu par 55% līdz 2030. gadam. Turklāt ES Komisija nesen izvirzīja priekšlikumus, lai līdz 2040. gadam panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājumu par 90%. Fit for 55 ietver šos visaptverošos priekšlikumus un likumdošanas iniciatīvas, kas papildinātu klimata mērķus. ES pasākumu pakete, kuras mērķis ir paātrināt pāreju uz tīru enerģiju un samazināt atkarību no fosilā kurināmā.