Lībeka enerģētikas pārejas dilemmā: iedzīvotāji pieprasa vairāk rīcības!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Lībeka ar mēru Lindenau apspriež enerģētikas pāreju un nepieciešamos pasākumus klimatneitrālas apkures pārejai līdz 2040. gadam.

Lübeck diskutiert mit Bürgermeister Lindenau über die Energiewende und nötige Maßnahmen zur klimaneutralen Wärmewende bis 2040.
Lībeka ar mēru Lindenau apspriež enerģētikas pāreju un nepieciešamos pasākumus klimatneitrālas apkures pārejai līdz 2040. gadam.

Lībeka enerģētikas pārejas dilemmā: iedzīvotāji pieprasa vairāk rīcības!

Valsts mēroga pētījums par ilgtspējību, ko pasūtīja Stadtwerke Lübeck, atklāj satraucošus rezultātus. Aptaujā, kurā piedalījās 10 000 iedzīvotāju, tikai divi procenti norādīja, ka viņi uzskata, ka pašvaldību komunālie pakalpojumi ir galvenais enerģētikas pārejas virzītājspēks. Stadtwerke Lübeck izpilddirektors Jenss Meiers atzīmēja, ka šīs institūcijas nav skaļākās, taču tās ir izšķiroši spēlētāji ilgtspējīgas energoapgādes attīstībā.

Meiers uzsvēra pašvaldības komunālo pakalpojumu nozīmi apkures pārejā un elektroenerģijas tīklu paplašināšanā. Šie uzlabojumi ir nepieciešami noliktavu celtniecībai, centralizētās siltumapgādes cauruļu ieguldīšanai un elektromobilitātes paplašināšanai. Aptaujā noskaidrots, ka 37 procenti aptaujāto kā svarīgāko pasākumu ilgtspējas uzlabošanai aicinājuši vietējā sabiedriskā transporta paplašināšanu. Piektajā vietā ir CO₂ neitrālas siltumapgādes veicināšana ar 23 procentiem balsu.

Klimata aizsardzība un iedzīvotāju intereses

Tomēr aptauja arī liecina, ka skaidrs vairākums 54% vāciešu atsakās tērēt vairāk naudas videi draudzīgiem produktiem vai pakalpojumiem. Arī politikā manāmas bailes no finansiālā sloga. Lielākus tēriņus noraida 44 procenti pašvaldību amatpersonu un 54 procenti no privātā sektora. Janina Mütze no Civey atbalsta samazināšanos klimata aizsardzībai skaidro ar cilvēku bažām par enerģijas pārejas izmaksām.

Lībekā ir steidzami jāveic pasākumi, jo mazāk nekā viens procents privāto un sabiedrisko ēku ir atjaunotas, lai padarītu tās energoefektīvākas. Mērs Jans Lindenau aicina noteikt renovācijas likmi divu procentu apmērā, lai panāktu nepieciešamās izmaiņas. Līdz 2040. gadam 54 000 ēku tiks apsildītas bez gāzes un naftas. Pašlaik vairāk nekā 80 procenti ēku ir datētas ar laiku, kad efektīva izolācija vēl nebija zināma. Pašlaik Lībekai apkurei, rūpniecībai un pakalpojumiem ir nepieciešami aptuveni 2,5 miljardi kilovatstundu, un 75 procentus enerģijas iegūst no dabasgāzes.

Enerģijas prasības un samazināšanas mērķi

Nepieciešamā pārbūve līdz 2040. gadam varētu samazināt enerģijas prasības par trešdaļu līdz 1645 gigavatstundām, ja ik gadu energoefektivitātes nolūkos tiks renovēti divi procenti dzīvojamo ēku. Mērs uzsver, ka enerģijas taupīšanai ir izšķiroša loma; Kā piemēru viņš min ielu apgaismojuma nomaiņu.

Īpaši svarīga ir siltuma pāreja, kas tiek uzskatīta par lielāko sviru, lai Lībeka līdz 2040. gadam kļūtu par klimatneitrālu. Plānotā zaļā centralizētā siltumapgāde ir paredzēta 60 procentiem no nepieciešamās siltumenerģijas 15 gadu laikā, taču šobrīd šī daļa ir tikai 11 procenti. Lai sasniegtu šo mērķi, jāievelk kilometriem garas līnijas, kuru būvlaukumi rūpīgi jāsaskaņo, lai netraucētu satiksmi Lībekā.

Papildus apkures pārejai CO₂ emisiju samazināšanā svarīga loma ir arī transporta līdzekļu izvēlei. Dažādiem transporta veidiem ir atšķirīga ietekme uz klimatu. Bezemisiju alternatīvas ietver skriešanu un riteņbraukšanu, savukārt lidošana un braukšana ar fosilās iekšdedzes dzinējiem rada lielu slogu videi. Politikas uzdevums ir veicināt klimatam draudzīgu mobilitāti un padarīt to pievilcīgu, lai ilgtspējīgi mainītu iedzīvotāju uzvedību transporta jomā.

Plašāku informāciju par apsekojumiem un klimata pārmaiņu attīstību skatiet pilnajos ziņojumos LN tiešsaistē, Spogulis un WWF enerģijas pārejas informācijas panelis.