Triljoni klimata aizsardzībai: Vācijas nekustamajam īpašumam steidzami nepieciešama renovācija!

Triljoni klimata aizsardzībai: Vācijas nekustamajam īpašumam steidzami nepieciešama renovācija!

Pašreizējais pētījums liecina, ka visu Vācijas dzīvojamo īpašumu klimatam draudzīgai pārbūvei līdz 2050. gadam būs jāiegulda aptuveni 1,4 triljoni eiro. Šie atklājumi nāk no Allianz Research un Allianz Trade, un tos publicēja Newsmagazine Merkurs publicēts. Vācijā tikai dzīvojamās ēkas rada aptuveni 14 procentus no CO2 emisijām, neņemot vērā netiešās emisijas, kas uzsver šo investīciju steidzamību.

Pētījumā izmantota visaptveroša pieeja: četrās lielākajās Eiropas ekonomikās - Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā - līdz 2050. gadam būs nepieciešamas investīcijas aptuveni 3 triljonu eiro apmērā. Vācijas mājokļu sektoram, kas var dot būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu samazināšanā, aptuveni puse no šīs summas, t.i., 1,4 triljoni eiro, tiek novirzīti renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai.

Ēkas enerģētikas likuma loma

Šīs pārveides centrālais elements ir Ēku enerģētikas likums (Apkures likums), kas nosaka, ka jaunizveidotās apkures sistēmas jādarbina ar vismaz 65 procentiem atjaunojamās enerģijas. Taču partijas CDU, CSU un SPD koalīcijas līgumā paziņoja, ka atcels šo likumu. Nākotnes virziens šajā jomā joprojām ir neskaidrs.

Klimatam draudzīga pārveide varētu sniegt arī ekonomiskas priekšrocības. Tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam nekustamā īpašuma cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,5 procentpunktiem, savukārt pievienotā vērtība nekustamo īpašumu nozarē varētu pieaugt par vienu triljonu eiro. Tas varētu radīt aptuveni 107 000 jaunu darba vietu un samazināt bezdarba līmeni vidēji par 0,2 procentpunktiem.

Sankcijas un investīcijas renovācijā

Lai šīs izmaiņas būtu iespējamas, ir vajadzīgas augstākas oglekļa cenas, finansiāls atbalsts un uzlabota politiskā sistēma. Pašreizējā CO2 cena 55 eiro par tonnu būtu jāpaaugstina līdz virs 300 eiro par tonnu, lai panāktu izmaksu ietaupījumu būvniecības sektorā.

Papildu informāciju par ēku renovācijas ietekmi uz klimatu var atrast Vācijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes (DGNB) īsajā pētījumā. Haufe publicēts. Šis pētījums parāda, ka jaunas ēkas ir nepieciešamas, taču parasti tās ir saistītas ar ievērojami lielākām CO2 emisijām nekā renovācijas. Šajos gadījumos CO2 emisijas ir par 50 līdz 66 procentiem zemākas nekā jaunbūvēs, kas uzsver renovācijas pasākumu efektivitāti.

DGNB pētījumā analizēti 19 sertificētu renovācijas projektu dzīves cikla novērtējumi un tiek veicināta agrīna renovācija. Ekoloģiskā ietekme atšķiras atkarībā no renovācijas veida, kas prasa individuālu analīzi katram projektam. Šiem secinājumiem vajadzētu būt par pamatu politiskiem lēmumiem, lai veicinātu esošā ēku fonda saglabāšanu.