Izglītības nākotne: Leipcigas konferencē tiek apspriesti jauni ceļi!

Izglītības nākotne: Leipcigas konferencē tiek apspriesti jauni ceļi!

2025. gada 7. novembrī Leipcigas pilsēta atskatīsies uz 9. Leipcigas izglītības konferenci, kas notika 2022. gada 21. septembrī Jaunajā rātsnamā. Pasākums pulcēja izglītības profesionāļus, politikas pārstāvjus un zinātnes ekspertus, lai apspriestu izglītības un skolu nākotni. Galvenais jautājums bija par to, kā izglītība var attīstīties ļoti tehniskā, globalizētā pasaulē un kādi izaicinājumi ir jāpārvar.

Konferencē tika apspriesta nepieciešamība pēc mūžizglītības un gatavošanās karjerai, kuras šodien vēl nav. Īpaša uzmanība tika pievērsta pandēmijas laikā gūtajai pieredzei. Mērķis bija veicināt inovatīvas idejas un pieejas izglītībā. Galvenie jautājumi, kas radās diskusiju laikā, attiecās uz iespējamiem izglītības nākotnes scenārijiem, politisko lēmumu pieņēmēju lomu un jaunām mācīšanās formām.

Konferences programma un saturs

Diena sākās pulksten 8:45 ar dalībnieku reģistrāciju. Konference sākās plkst. 9:30, klātesot Berlīnes Brīvās universitātes profesoram Dr. Gerhardam de Hānam. Viņa lekcija runāja par izglītības nākotnes cerībām un cerībām un aizsāka apmaiņu par nepieciešamo izglītības pārkārtošanu.

10:30 sekoja Margrētas Rasfeldes un Džamilas Treselas kaislīgi lūgumi, aicinot radikāli pārveidot izglītības struktūras. Pēc pusdienu pārtraukuma plkst. 12:30 dalībniekiem bija iespēja darba grupās apspriest dažādus fokusa punktus. Pasākuma beigu daļa noslēdzās pulksten 16:00. pēc darba posmu rezultātu prezentācijas.

Izglītības nozīme sabiedrībā

Izglītība ir daudz vairāk nekā tikai zināšanu iegūšana; tas apraksta holistisku pašizaugsmes un personības un kultūras nobriešanas procesu. Šis uzskats sakņojas vācu izglītības koncepcijā, kas tiek saprasta kā nepārtraukts process, kas tiecas saskaņot prātu, sirdi un identitāti sabiedrībā. Izglītībai ir vajadzīgas labi izveidotas institūcijas, kā arī cilvēku dažādība, kas var attīstīt savus dažādos talantus. Vilhelma fon Humbolta formulētā izglītības ideja veicina ne tikai pašrefleksiju, bet arī izglītojamo sociālās prasmes.

Mūsdienu izglītības filozofijā tiek nošķirta uz kompetencēm orientēta izglītība un holistiskā izglītības pieeja. Kamēr pirmo veicina pārnacionālas organizācijas, piemēram, ESAO, un tās pamatā ir izmērāmas kompetences, otrā piedāvā pieeju, kas koncentrējas uz izglītojamo personīgo un sociālo attīstību. Uz kompetencēm balstītu pieeju kritiķi apgalvo, ka tās var novest pie strukturālas netaisnības un ierobežot studentu intelektuālo autonomiju.

Rezumējot, var teikt, ka 9. Leipcigas izglītības konference sniedza svarīgus impulsus izglītības sistēmas nākotnes veidošanai, un atliek cerēt, ka apspriestais saturs un pieejas tiks liktas lietā, lai bagātinātu izglītības ainavu Leipcigā un ārpus tās.