Laikapstākļu maiņa: spēcīgas lietusgāzes nes cerību pēc sausuma karstuma!

Laikapstākļu maiņa: spēcīgas lietusgāzes nes cerību pēc sausuma karstuma!

Par laimi, laikapstākļi Vācijā pēc ilgstoša sausuma ir mainījušies. Pēdējās nedēļās bijušas biežas un brīžiem spēcīgas lietusgāzes, kas ne tikai dabai, bet arī lauksaimniecībai nodrošināja steidzami nepieciešamo ūdens krājumu. Lauksaimniecības meteorologs Andreass Bromsers no DWD šo laikapstākļu attīstību raksturo kā īslaicīgu situācijas atslābināšanu. Tomēr situācija joprojām ir saspringta: ir gaidāmi turpmāki izaicinājumi.

Andreass Markss no Helmholcas Vides pētījumu centra (UFZ) skaidro, ka, neskatoties uz augsto nokrišņu daudzumu augsnes virskārtā, augiem ir pieejams vairāk ūdens, pat ja kopējais nokrišņu daudzums maijā bija mazāks. Nesenā zemākā temperatūra arī ir samazinājusi iztvaikošanu, kas labvēlīgi ietekmēja lauksaimniecību.

Lauksaimniecības perspektīvas

Agro graudu, piemēram, kviešu un miežu, perspektīvas kopumā ir pozitīvas. Tomēr turpmākie laikapstākļi ir izšķiroši, jo īpaši tādām kultūrām kā cukurbietēm un kukurūzai, kurām nepieciešama pastāvīga ūdens padeve. Daudzi augi ir ievērojami izauguši un prasa regulārus nokrišņus. Augsnes augšējie slāņi tagad ir sasnieguši 20–30 cm mitruma līmeni reģionos ar lielu nokrišņu daudzumu. Tomēr zem šī slāņa augsne paliek ļoti sausa līdz 50-80 cm dziļumam.

Lai gan šīs lietavas sniedz zināmu atvieglojumu, eksperti brīdina, ka vēl ir pāragri sniegt galīgo skaidrību. Laikapstākļu attīstībai atlikušajā vasaras daļā joprojām ir izšķiroša nozīme. Modeļu aprēķini no Maksa Planka institūta un Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra liecina par ļoti karstu vasaru Eiropā. Tas varētu būt saistīts ar karstuma pieaugumu Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, un prognozes par ilgu, karstu vasaru šķiet reālas.

Globālie savienojumi

2025. gada pavasaris kopā ar globālās temperatūras paaugstināšanos bija viens no sausākajiem vēsturē. Vidējā temperatūra Vācijā kopš 1881. gada ir paaugstinājusies par 1,7 grādiem, kas ir vairāk nekā vidēji pasaulē. Klimata pārmaiņas arvien vairāk izraisa ārkārtējus karstuma viļņus, kas atspoguļojas arī nesen novērotajos karstuma rekordos ziemeļu puslodē. Temperatūra virs 40 grādiem pēc Celsija tiek ziņots Ziemeļamerikā un pat virs 50 grādiem pēc Celsija Ķīnas ziemeļrietumos. Arī Dienvideiropa cieš no liela karstuma, piemēram, Spānijā un Itālijā reģistrēti 45 grādu un 46 grādu rekordi.

Karstuma viļņiem ir nopietnas sekas ne tikai Vācijā, bet visā Eiropā, tostarp karstuma nāves gadījumi un ārkārtas situācijas sausuma dēļ. 2022. gadā tas izraisīja aptuveni 4500 karstuma izraisītu nāves gadījumu Vācijā un vismaz 15 000 Eiropā. Īpaši neaizsargātās grupas ir vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, zīdaiņi un cilvēki ar iepriekšējām slimībām.

Vācijas Nacionālās ūdens stratēģijas mērķis ir uzlabot ūdens apsaimniekošanu un aizsargāt gruntsūdeņus un ekosistēmas. 2023. gadā gaidāmā El Niño parādība varētu vēl vairāk palielināt ārkārtējus laikapstākļus, kas vēl vairāk noslogos jau tā saspringto situāciju lauksaimniecībā. Zinātne un politika saskaras ar izaicinājumu īstenot atbilstošus pasākumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.