Handbols vieno: Dirks Ošmans par Austrumiem un viņa identitāti

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Dirks Osmans apspriež handbola lomu Magdeburgā un Austrumu nepietiekamo pārstāvniecību Vācijā, 2025.

Dirk Oschmann diskutiert die Rolle des Handballs in Magdeburg und die Unterrepräsentanz des Ostens in Deutschland, 2025.
Dirks Osmans apspriež handbola lomu Magdeburgā un Austrumu nepietiekamo pārstāvniecību Vācijā, 2025.

Handbols vieno: Dirks Ošmans par Austrumiem un viņa identitāti

2025. gada 13. jūnija intervijā ar Dirku Osmanu, kas parādījās FAZ tika publicēts, vācu zinātnieks un autors pievēršas handbola identitāti veidojošajai lomai Magdeburgā. Viņš izceļ SC Magdeburg nesen izcīnīto uzvaru Čempionu līgā, kas būtiski stiprinājusi reģiona lepnumu.

Tajā pašā laikā Osmans pauž bažas par Austrumu nepietiekamo pārstāvniecību Vācijas sabiedrībā kopumā. Viņš saskata šo situāciju kā apdraudējumu valsts saliedētībai, jo bieži vien netiek sadzirdētas balsis un perspektīvas no Austrumiem. Tas ir īpaši skaidri redzams debatēs par identitāti un piederību.

Austrumu-rietumu spriedze

Diskusiju par Austrumvācijas cilvēku dzīves realitāti uzsāk arī vēsturniece Katja Hoiere. Savā grāmatā “Šī siena puse” viņa apspriež, cik svarīgi ir saprast VDR kā Vācijas vēstures daļu. Viņas anekdote par Angelas Merkeles runu Vācijas Vienotības dienā 2021 kļūst par viņas argumentācijas centrālo elementu. Hallē an der Zālē Merkele noraidīja savu VDR biogrāfiju kā "balastu" un uzsvēra, ka pāreju nevajadzētu vienkārši uzskatīt par "nulles stundu".

Šo skatījumu papildina Osmaņa darbs, kurš savā grāmatā “Austrumi: Rietumu izgudrojums” apšauba Rietumvācu uzskatu par austrumvāciešiem. Izmantojot postkoloniālo analīzes metodi, viņš kritizē pieņēmumu, ka Rietumi ir norma, bet Austrumi ir izņēmums. Abi autori — Osmans un Hojers — aicina veikt visaptverošāku diskursa maiņu Vācijas vēsturē, lai liktu sadzirdēt iespējamo zaudētāju balsis.

Reakcijas un strīdi

Hoyer un Oschmann grāmatas nav bez strīdiem. Kamēr Hoijera darbs guvis pozitīvu atsaucību Lielbritānijā, vācu izdevums ir pakļauts bargai kritikai. Kritiķi apsūdz Hojeru VDR trivializēšanā, savukārt Ošmans tiek raksturots kā nevēsturisks. Tomēr abi uzsver, ka nevēlas VDR attēlot kā netaisnīgu valsti, bet gan vēlas koncentrēt savu darbu uz VDR cilvēku uztveri un dzīvesstāstiem.

Šī diskusija ir ne tikai kultūras parādība, bet tai ir arī tālejošas sociālas sekas. Austrumvāciešu skatījums un viņu pieredze ir jāiekļauj visas Vācijas kontekstā, lai radītu pilnīgu priekšstatu par Vācijas vēsturi.