Aiziešana pensijā 70 gadu vecumā: Dānija iedarbina avārijas bremzes — ko tas mums nozīmē?

Aiziešana pensijā 70 gadu vecumā: Dānija iedarbina avārijas bremzes — ko tas mums nozīmē?

Diskusija par pensionēšanās vecumu Eiropā uzņem apgriezienus, un Dānija tiek uzskatīta par pionieri. Manager Magazin ziņo, ka valsts ir nolēmusi pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu 70 gadu. Šis lēmums ir daļa no visaptverošas reformas, kuras mērķis ir risināt demogrāfisko problēmu un pieaugošās izmaksas pensiju sistēmā. Šis solis varētu kalpot par paraugu citām Eiropas valstīm, kuras saskaras ar līdzīgām demogrāfiskām problēmām.

Lielas bažas ir arī Vācijā. Deutschlandfunk ziņo, ka 61% pensionāru mēnesī saņem mazāk nekā 1200 eiro neto. Īpaši satraucoša finansiālā situācija ir vientuļiem cilvēkiem, jo ​​katrs trešais saņem mazāk par 750 eiro neto mēnesī. Šie skaitļi ilustrē obligātās pensiju apdrošināšanas finansēšanas problēmas, kas darbojas caur uzaicinājuma sistēmu, kur pašreizējās pensijas tiek finansētas no strādājošo iemaksām.

Demogrāfiskie izaicinājumi

Viens no gaidāmo reformu iemesliem ir demogrāfiskā attīstība Vācijā: dzimstība joprojām ir zema, bet dzīves ilgums palielinās. Tas noved pie pieaugoša pensionāru skaita, kas uzliek lielu slogu likumā noteiktajiem pensiju apdrošināšanas fondiem. Zinātniskie konsultanti brīdina par "šokējoši pieaugošām finansēšanas problēmām". Federālajai valdībai ir arī jāveic milzīgas subsīdijas pensiju fondam; Pašlaik tas ir aptuveni 100 miljardi eiro, kas veido vairāk nekā 25% no visa federālā budžeta.

Pensiju apdrošināšanas finansēšana nākotnē varētu izraisīt jaunu parādu pieaugumu. Politiskās diskusijas risinās par iespējamu pensiju iemaksu palielinājumu un pensiju līmeni, kas nedrīkst būt zemāks par 48%. Eksperti aicina līdz 2029. gadam paaugstināt pensijas vecuma ierobežojumu līdz 67 gadiem bez jebkādiem atskaitījumiem, daži pat vēlas vēl vairāk palielināt pensionēšanās vecumu. Šī diskusija ir īpaši aktuāla, jo palielinās atšķirība starp vidējo pensionēšanās vecumu un likumā noteikto pensionēšanās vecumu.

Pensiju reforma Vācijā

Pašreizējās politiskās balsis aicina veikt visaptverošu pensiju reformu, lai ciešāk iekļautu ierēdņus un pašnodarbinātos. Arī EM Zinātniskā konsultatīvā padome ieteikusi, ka pensiju pabalstu ilgums ir jāpielāgo pieaugošajam mūža ilgumam. Ņemot vērā šos izaicinājumus, steidzami ir nepieciešama uz nākotni vērsta reforma, lai novērstu nabadzību vecumdienās. Prognozes liecina, ka sievietes ar pārtrauktu darba vēsturi var īpaši ietekmēt nabadzība vecumdienās.

Finansēšanas problēma joprojām ir politisko debašu centrālais temats. Nav risinājuma, kas vispusīgi risinātu visas esošās problēmas un demogrāfiskās izmaiņas. Ņemot vērā Dānijā notiekošos notikumus, Vācija var būt spiesta apsvērt līdzīgus soļus, lai reformētu pensiju sistēmu, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti.