Krāpšanas drāma Stendalā: Nezināmi cilvēki nozog simtiem tūkstošu eiro!

Krāpšanas drāma Stendalā: Nezināmi cilvēki nozog simtiem tūkstošu eiro!

Stendales rajonā bija vērienīga krāpšanas lieta, kurā par kibernoziegumu upuri kļuva 57 gadus veca sieviete. Nezināmie vainīgie uzdevās par bankas darbiniekiem un lūdza sievieti ievadīt personas datus. Pēc tam, kad sieviete bija iesniegusi pieprasīto informāciju, viņai piezvanīja kāds domājams bankas darbinieks, kurš viņu vēl vairāk maldināja. Rezultātā viņa veica vairākus pārskaitījumus, izraisot viņai finansiālus zaudējumus sešu skaitļu vidū. Kriminālpolicijas izmeklēšana tika uzsākta nekavējoties, jo šis nav pirmais šāda veida incidents un Stendales policija stingri brīdina par šādām krāpšanas metodēm.

Brīdinājumi ir īpaši paredzēti cilvēkiem, kuri saņem līdzīgus zvanus vai e-pastus no iespējamiem bankas darbiniekiem. Policija tos raksturo kā pikšķerēšanas e-pasta ziņojumu piemērus, kuros vainīgo mērķis ir iegūt sensitīvus datus vai pārsūtīšanu. Lietotājiem jābūt uzmanīgiem, lai neatklātu nekādu personisku informāciju un neveiktu pārskaitījumus, ja tas tiek pieprasīts pa tālruni. Ja saņemat aizdomīgus zvanus, policija iesaka nekavējoties nolikt klausuli un informēt banku savu zināmo kontaktinformāciju.

Kibernoziedzības pieaugums

Incidents Stendalā akcentē pieaugošos kibernoziedzības draudus, kas skar gan uzņēmumus, gan privātpersonas. Saskaņā ar Statista datiem pikšķerēšana ir viena no visizplatītākajām personas datu iegūšanas metodēm. 2025. gada martā tika atklātas aptuveni 347 000 pikšķerēšanas vietņu, kuru mērķis bija notvert nepieredzējušus lietotājus. Vainīgo metodes ir dažādas un svārstās no viltotām vietnēm līdz krāpnieciskiem e-pastiem, kuros steidzami tiek prasīts atklāt paroles vai TAN.

Papildus pikšķerēšanai nopietns drauds ir arī izpirkuma programmatūras uzbrukumi. Viņi izvieto ļaunprātīgu programmatūru, kas bloķē sistēmas vai šifrē datus, līdz tiek samaksāta izpirkuma maksa. Šo uzbrukumu finansiālās sekas ir milzīgas un dažādās valstīs atšķiras. Veselības aprūpes nozarē, kas ir īpaši neaizsargāta, datu pārkāpuma vidējās izmaksas pārsniedz 7 miljonus ASV dolāru. Pasaules kiberdrošības izdevumi tiek lēsti aptuveni 95 miljardu dolāru apmērā 2025. gadā, parādot, cik steidzami uzņēmumiem un iestādēm ir jāaizsargā sevi.

Ieteikumi, kā izvairīties no krāpniecības

Ņemot vērā visus šos draudus, ir svarīgi veikt preventīvus pasākumus. Policija un kiberdrošības eksperti iesaka īstenot organizatoriskos un tehniskos drošības pasākumus. Tas ietver ugunsmūru un VPN izmantošanu, kā arī jaunas tehnoloģijas, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts. Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas apdrošināties arī pret kiberriskiem, lai pasargātu sevi no finansiāliem zaudējumiem.

Kopumā Stendal gadījums liecina, ka kibernoziegumi ir nopietna problēma, kas skar gan iedzīvotājus, gan iestādes. Ir ļoti svarīgi saglabāt modrību un veikt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu drošību.