Šēnavas ugunsdzēsības dienests ir ārkārtas stāvoklī: atzīmējam petardes tradīciju 150 gadus!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Schönau svin ar tradīciju: seši lielgabalu šāvieni 150. ugunsdzēsēju festivālam pamodina iedzīvotājus Corpus Christi dienā.

Schönau feiert mit Tradition: Sechs Böllerschüsse zum 150-jährigen Feuerwehrfest wecken die Anwohner am Fronleichnamstag.
Schönau svin ar tradīciju: seši lielgabalu šāvieni 150. ugunsdzēsēju festivālam pamodina iedzīvotājus Corpus Christi dienā.

Šēnavas ugunsdzēsības dienests ir ārkārtas stāvoklī: atzīmējam petardes tradīciju 150 gadus!

Agrā svētdienas rītā, 2025. gada 23. jūnijā, Schönaus iedzīvotājus pamodināja spēcīgs sešu šāvienu sitiens no vēsturiska lielgabala. Šis pasākums notika pulksten 6:30, lai aizsāktu Šēnavas ugunsdzēsības dienesta dibināšanas 150. gadadienu. Festivāla komitejas loceklis Jozefs Frišs vadīja lielgabalu, izceļot tradicionālu festivāla elementu.

Ugunsdzēsības dienesta dibināšanas svētkiem ir galvenā loma kopienas sociālajā dzīvē, un tos uzsāk ar dievkalpojumu, kam seko gājiens. Atgriešanās gājienā cilvēki gāja karogu blokos, kas ne tikai pasvītro pasākuma svinīgo raksturu, bet arī iedzīvotāju saistību ar savu ugunsdzēsēju dienestu un tradīcijām.

Petardes kā tradīcija: gods vai trokšņa piesārņojums?

Dažās Bavārijas daļās petardes svinīgos gadījumos ir plaši izplatīta prakse. Piemēram, Corpus Christi dienā ir pieņemts, ka šaušanas klubos gājienu laikā izšauj lielgabalu šāvienus. Tomēr paražas kritiķi apgalvo, ka troksnis tiek uztverts kā nevajadzīgs un rada stresu. Bavārijas Valsts Tēvzemes kopšanas asociācijas rīkotājdirektors Rūdolfs Neumjērs aizstāv petardes kā goda žestu kristīgos svētkos. Pēc Neumaiera teiktā, strēlnieki Berhtesgādenes zemē kalpo par paraugu, kad runa ir par šo paražu. Kritiķi, piemēram, Alfrēds Rītlers, tomēr iesaka atrast alternatīvas metodes, lai godinātu Dievu un kritušos karavīrus, piemēram, zvanot zvanus.

Šādās tradīcijās liela nozīme ir sociālajai mijiedarbībai. Fails ar pieprasījumiem liecina, ka arvien vairāk cilvēku apšauba paražu vai to nesaprot. Piemēram, Fīrstenfeldbrukā tika nolemts, ka šāvēji gājiena laikā vairs nedrīkstēs šaut, jo tas tika uztverts kā pārāk skaļš. Vietējie vēsturnieki Corpus Christi dienas nakti raksturo kā laiku, kad “Herrgott Salut” tika dots, šaujot uz Dievu, lai padzītu ļaunos garus. Šī vēsturiskā pieredze padara diskusiju par petardēm vēl sarežģītāku.

Petardu nākotne

Neumaiers uzsver, ka paražas ir jāpielāgo mūsdienu laikam un lēmumi par petardēm jāpieņem uz vietas. Ir svarīgi saglabāt muitas kopienas veidošanas funkciju, vienlaikus apmierinot iedzīvotāju vajadzības un jūtas. Noturīgo šāvienu atbalsi dažiem varētu uzskatīt par pagodinājumu, savukārt citiem tas ir trokšņa traucēklis, kas var novest pie pārdomām kopienās.

Diskusija par petardēm liecina par dziļām sociālajām pārmaiņām, kurās tiek pārbaudītas tradīcijas. Lai gan ugunsdzēsības dienesti, piemēram, Schönaus, ar lepnumu atskatās uz savu vēsturi, ir jāredz, kā nākotnes prakse pielāgosies arvien kritiskākas sabiedrības vajadzībām.

Tomēr Schönau ugunsdzēsības nodaļas dibināšanas festivāls ne tikai iezīmē pagātnes svinības, bet arī aplūko tradīciju potenciālo attīstību mainīgajā pasaulē.