Milzīgs bezpilota lidaparātu uzbrukums Ukrainai: Krievijas postošā ofensīva!

Milzīgs bezpilota lidaparātu uzbrukums Ukrainai: Krievijas postošā ofensīva!

Pēdējās dienās Ukrainā notikuši dramatiski notikumi, kas vēl vairāk saasina jau tā saspīlētās attiecības starp Krieviju un Ukrainu. Krievija naktī uz svētdienu, 2025. gada 2. jūniju, veica masīvu uzbrukumu Ukrainai ar 479 bezpilota lidaparātiem, kas, domājams, ir lielākais bezpilota lidaparātu uzbrukums valstij kopš kara sākuma. Skaļi Attēls Šis uzbrukums bija plaši izplatīts uzbrukums, kas ilga vairākas stundas un skāra gan infrastruktūru, gan civilos mērķus. Tomēr Ukrainas pretgaisa aizsardzība spēja pārtvert dažus bezpilota lidaparātus, kas liecina, ka valsts aizsardzības pasākumi izturēja pat tad, ja postījumi bija neizbēgami.

Uzbrukums, kas tika veikts viļņveidīgi, lika Ukrainas varas iestādēm aicināt iedzīvotājus būt piesardzīgiem. Pastāvēja turpmāku uzbrukumu risks, kas vēl vairāk saasināja saspringto situāciju reģionā. Tikmēr Ukraina ziņoja, ka tā mērķējusi arī uz Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, iznīcinot desmitiem to. Šis uzbrukums bija vērsts pret vismaz četrām zināmām Krievijas aviācijas bāzēm, tostarp Ivanovu, Diagilevo, Oļenju un Beļaju, kas atrodas vairāk nekā 4200 kilometrus no Ukrainas robežas, kļūstot pazīstamam kā pirmais Ukrainas uzbrukums Sibīrijā kopš iebrukuma sākuma.

Ukrainas ofensīva un pretestība

Ukrainas ofensīvā bija iekļauti 117 pirmās personas skata (FPV) bezpilota lidaparāti, kas tika slepeni transportēti netālu no bāzēm. Operācija tika veikta 18 mēnešus, un tā demonstrē Ukrainas stratēģisko plānošanu, kas tagad ir pierādījusi vairākas savas uzbrukuma spējas. Pēc Ukrainas slepenā dienesta SBU aplēsēm, šie operatīvie panākumi iznīcināja 40 Krievijas kaujas un izlūkošanas lidmašīnas, tostarp tādus svarīgus modeļus kā Tupolev Tu-95 un Tu-22. Tiek lēsts, ka Krievijai nodarītie zaudējumi ir aptuveni 7 miljardi USD, uzsverot šīs ofensīvas ietekmi un uzsverot šīs militārās darbības nozīmi.

Krievija atbildēja uz uzbrukumiem, apstiprinot "teroristu uzbrukumus" un ziņojot par bojātām lidmašīnām. Plašsaziņas līdzekļu un militāro emuāru autoru kritika par viņu stratēģisko bumbvedēju zaudēšanu liecina par iekšējo spriedzi Krievijas armijā, savukārt prezidents Zelenskis uzslavēja Ukrainas uzbrukumu kā "izcilu darbību" un uzsvēra tā operatīvo sagatavošanu kā priekšzīmīgu. Tomēr šo uzbrukumu saistība ar Stambulā notiekošajām sarunām tika uzskatīta par maz ticamu, jo šādas ofensīvas operācijas prasa ilgu sagatavošanos.

Šie notikumi ilustrē notiekošo konfliktu starp Krieviju un Ukrainu, kura apmērs un intensitāte joprojām ir dažāda. Starptautiskā sabiedrība joprojām ir nobažījusies par šī kara humanitārajām un drošības sekām, kamēr abas valstis turpina pielāgot savas militārās stratēģijas.