Leipciga pārtrauc jaunu dienas aprūpes centru celtniecību: ko tas nozīmē vecākiem un bērniem?

Leipciga pārtrauc jaunu dienas aprūpes centru celtniecību: ko tas nozīmē vecākiem un bērniem?

Leipcigas pilsēta ir nolēmusi apturēt jaunos 16 dienas aprūpes centru (kitas) būvniecības projektus. Šāds lēmums pieņemts demogrāfiskās attīstības un saspringtās budžeta situācijas dēļ. Nākotnē esošās telpas tiks arvien vairāk renovētas un optimizētas. Šīs pārkārtošanas galvenais aspekts ir paredzamā aptuveni 1400 bērnu aprūpes vietu likvidēšana, kas galvenokārt skar piecus pašvaldību un 13 neatkarīgos dienas aprūpes centrus. Šie pasākumi ir daļa no visaptverošas diskusijas par Leipcigas dienas aprūpes ainavu, kuras mērķis ir 2030. lvz.de.

Jauniešu mērs Vicki Felthaus uzsver dienas aprūpes centru daudzveidību pilsētā un uzsver esošā speciālistu personāla nozīmi. Tomēr viņa saskata izaicinājumus bērnudārzu turpmākajā attīstībā, īpaši attiecībā uz iekļaušanu un sagatavošanu skolai. Zināms dienas aprūpes vietu pārpalikums ir jāsaglabā, lai nodrošinātu vecāku vēlmes un izvēles tiesības. Jauniešu labklājības birojs līdz 2024. gadam plāno buferi desmit procentu apmērā no vidējās platības izmantošanas, kas ietver aptuveni 28 000 telpu.

Finansējums un atbalsts

Leipcigas pilsēta nav viena, kad runa ir par bērnu dienas aprūpi. Federālā valdība atbalsta štatus, paplašinot un tālāk attīstot dienas aprūpes piedāvājumu. Mērķis ir radīt labas izglītības un līdzdalības iespējas visiem bērniem un veicināt ģimenes un darba saderību vecākiem. Kopš 2008. gada piecu investīciju programmu ietvaros bērnu aprūpes finansēšanā kopumā ieguldīti 5,4 miljardi eiro. Šobrīd 5.investīciju programmā ir pieejams miljards eiro 90 000 bērnu aprūpes vietu paplašināšanai. Šo programmu, ko arī daļēji finansē ES fondi, plānots beigt 2024. gada jūnijā, skaidro bmfsfj.de.

Neskatoties uz šo atbalstu, Leipcigas Caritas biedrības priekšsēdētājs Tobiass Strīders pilsētas komunikāciju par dienas aprūpes vietu samazināšanu uzskata par kritisku. Viņš aicina rūpīgi samazināt un vienlaikus palielināt vecāku iemaksas, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti. Vecāki, piemēram, Kristīna Kosica un Marsels Oelkers, pauž bažas par dienas aprūpes vietu pieejamību saviem bērniem un ziņo par grūtībām atrast vietu. Kosica pat plāno agri sākt meklēt savu otro bērnu.

Secinājums un perspektīva

Pašreizējā situācija Leipcigā norāda uz problēmām, ar kurām saskaras Vācijas pašvaldības, jo īpaši agrīnās bērnības izglītības jomā. Kamēr federālā līmenī tiek veikti centieni uzlabot pamatnosacījumus, dzimstības samazināšanās daudzām pilsētām rada jaunus izaicinājumus. Leipcigas pieeja esošo objektu atjaunošanai un telpu pārpalikuma nodrošināšanai varētu būt paraugs citām pilsētām, kuras piedzīvo līdzīgu demogrāfisko attīstību.