Ūdeņraža projekts Leipcigā: cerības uz izmiršanas robežas!

Ūdeņraža projekts Leipcigā: cerības uz izmiršanas robežas!

HH2E AG vērienīgais ūdeņraža projekts Leipcigas dienvidos tuvojas noslēgumam. Investoru atsaukšana draud nopietni apdraudēt projekta nākotni. Plānoto zaļā ūdeņraža ražošanas rūpnīcu bija paredzēts būvēt bijušās Tjerbahas brūnogļu spēkstacijas vietā, un tās investīciju apjoms bija 250 miljoni eiro. Turklāt būtu radītas 150 jaunas darba vietas. Tomēr HH2E AG nesenā bankrota pieteikšana un galvenā investora papildu finanšu saistību trūkums ir radījis šaubas par plāniem. Kā ziņo blackout-news, būvatļauja joprojām nav saņemta un projekta finansējums joprojām ir neskaidrs.

Vilšanās Bornas reģionā un apkārtnē ir manāma. Daudzi uzskata, ka ūdeņraža projekts ir cerības avots strukturālām izmaiņām ogļu atradnē. Politiķi šo notikumu raksturo kā “nopietnu neveiksmi” ietekmētajām kopienām. Šobrīd HH2E AG aktīvi meklē jaunus investorus un finansējumu, savukārt jau notiek diskusijas ar potenciālajiem partneriem. Taču bez uzticama finansējuma pastāv risks, ka projekts beidzot beigsies.

Izaicinājumi ūdeņraža ražošanā

Arī ūdeņraža tirgus Vācijā saskaras ar turpmākiem izaicinājumiem. Saskaņā ar taz datiem Vācijā būs maz izmantojamās elektroenerģijas no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Pārpalikumi rodas galvenokārt vasaras mēnešos un vētrainās ziemas dienās. Tāpēc elektrolizatoru, kas ir būtiski ūdeņraža ražošanai, darba stundas ir stingri ierobežotas. Gada laikā tas rada tikai dažus simtus darba stundu, savukārt gadā tiek skaitītas 8760 stundas.

Papildu elektrolizatoru izmantošana īslaicīgas elektroenerģijas pārpalikuma izmantošanai var izrādīties neefektīva. Šīs ierīces bieži nestrādā, radot papildu izmaksas, vienlaikus nodrošinot nelielu labumu. Ja paskatās uz elektroapgādi citos reģionos, var redzēt, ka, piemēram, Skandināvijā ir upju ūdens un tādās valstīs kā Francija vai Beļģija ir atomelektrostacijas, kas var nodrošināt pastāvīgu elektroenerģiju ūdeņraža ražošanai.

Situācija skaidri parāda, ka elektrolizatori Vācijā tiek uzskatīti par pastāvīgiem subsīdiju uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka vērienīgie mērķi attiecībā uz ūdeņraža ražošanu Vācijā ir apdraudēti, un tos nevarētu sasniegt bez visaptverošām reformām un ieguldījumiem ilgtspējīgā enerģētikā. Nākamie mēneši būs izšķiroši, lai noskaidrotu Leipcigas ūdeņraža projekta nākotni un no tā izrietošās struktūras reģionā.