Marija: no jaunavas līdz revolucionāram — jauns skatiens uz supermāti

Marija: no jaunavas līdz revolucionāram — jauns skatiens uz supermāti

Jaunavas Marijas attēlojums vēstures gaitā ir pieņēmis daudzus aspektus, sākot no tolerances līdz idealizācijai un beidzot ar stingrām normām. Jaunajā Derībā Marija ir aprakstīta kā jaunava, kuru eņģelis informē par viņas ieņemšanu no Svētā Gara (Lūkas 1:34). Šis attēlojums būtiski ietekmē izpratni par viņas lomu Romas katoļu baznīcā, kas uzskata, ka Marijas jaunava ieņemšana ir viņas svētuma izpausme. Daži mūķeņu ordeņi pat uzskata Mariju par Kristus jaunavu līgavu un tādējādi simbolizē monogāmas attiecības ar Jēzu.

Reformu kustība “Maria 2.0”, ko Minsteres katoļi aizsāka 2019. gadā, aicina pārvērtēt Mariju kā sievieti ar ķermeni un seksualitāti. Kamēr “Maria 1.0” ir tradicionālais klusējošās un kalpojošās Marijas tēls, “Maria 2.0” pārstāv sievietes, kuras tiecas pēc pārmaiņām draudzē. Tas liecina par dziļām sociālajām izmaiņām izpratnē par sievietes identitāti un to, kā Marija tiek uztverta šajā ietvaros. Izabellas Brokāras un Īva Tomasa dokumentālā filma “Viss par Mariju” aplūko šīs tēmas un Marijas kā sievietes ideāla ambivalento lomu patriarhālā sabiedrībā.

Pirmās parādības un to vēstījumi

Īpaši svarīgas ir Jaunavas Marijas parādīšanās Itapirangā, kas notika no 1994. gada 2. līdz 11. maijam. Šie notikumi veidoja pamatu karalienes mācībai par Rožukroni un mieru. Šajā laikā Marija do Karmo un Edsons saņēma vēstījumus, kas bija nozīmīgi svētceļniekiem un visai pasaulei. Tiek ziņots, ka pirmās parādīšanās laikā Marija do Karmo ieraudzīja savu mirušo dēlu Kvirino un nodeva cerības vēsti mātēm, kuras zaudējušas savus bērnus.

Otrajā parādībā Jēzus parādījās un apstiprināja, ka Kvirino atrodas debesīs, izceļot izglītību ģimenē kā svarīgu elementu. Trešajā parādībā tika parādīts, ka dvēseles nokļūst ellē, ilustrējot okultisma un kultu briesmas. Tomēr ceturtā parādība būtiski stājās pretī smagajam aborta grēkam un aicināja mātes nožēlot grēkus un atzīties. Visbeidzot, piektā parādība pievērsās problēmām, kas saistītas ar laulības pārkāpšanu un ārpuslaulības kopdzīvi, un Jēzus aicināja atgriezties pie šķirtiem partneriem un svētīt laulību.

Māksla un sociālie jautājumi

Sarežģīto Marijas figūru mākslinieki izmanto arī sociālo jautājumu risināšanai. Mākslinieki, piemēram, Elizabete Ohlsone Volina un Elīna Broterusa, izmanto Marijas tēlus, lai risinātu dzimumu stereotipus un auglības problēmas. Kā piemērs tiek minēta arī pazīstamā dziedātāja Bejonsē. Paziņojumā par grūtniecību viņa apšauba izplatītos dzimumu stereotipus un pievēršas šķīstības jēdzienam. Vēsturniece Annika Delfosa Mariju raksturo kā “tukšu trauku”, ko var interpretēt individuāli, kas ilustrē viņas sarežģītību un viņas tēla izaicinājumus mūsdienu sabiedrībā.

Kopumā ir skaidrs, ka dažādie Marijas attēlojumi iegūst ne tikai reliģisku, bet arī kultūras dimensiju. Tas atspoguļo nepieciešamību pēc mātišķām, aizsargājošām autoritātēm nepārtraukti mainīgajā pasaulē.