Leipciga uzsāk lielu siltuma plānu: ceļā uz klimata neitralitāti!

Leipciga uzsāk lielu siltuma plānu: ceļā uz klimata neitralitāti!

Leipcigā tiek izstrādāts visaptverošs pašvaldības siltumenerģijas plāns, kuram jābūt pieejamam līdz 2026. gada 30. jūnijam. Mērs Burkhards Jungs (SPD) uzsver, ka šis plāns piedāvās īpašniekiem lielāku plānošanas drošību turpmākajiem apkures modeļiem. Plāna centrālais elements ir centralizētās siltumapgādes tīkla paplašināšana, lai atbalstītu Vācijas dekarbonizāciju līdz 2045. gadam. Pilsētas gada siltumenerģijas pieprasījums ir 4,6 teravatstundas, no kuriem aptuveni pusi pašlaik sedz dabasgāze.

28% no nepieciešamās siltumenerģijas nāk no centralizētās siltumapgādes, ko arī lielākoties ražo no dabasgāzes un akmeņoglēm. Nemaz nenozīmīga daļa, proti, viena no desmit ēkām tiek apsildīta ar kurināmo. Pilsēta plāno paplašināt centralizētās siltumapgādes tīklu no 500 līdz 800 kilometriem un pieslēgt 60% mājsaimniecību Leipcigas pilsētā, savukārt aptuveni trešdaļa pašlaik saņem centralizēto siltumu. Tomēr Jungs brīdina, ka siltumenerģijas, īpaši fosilā kurināmā, izmaksas pieaugs CO₂ cenu kāpuma dēļ.

Siltuma pāreja klimata mērķu sasniegšanai

Siltuma pāreja ir svarīgs solis klimata mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar Federālās vides aģentūras datiem ēku ekspluatācija Vācijā rada aptuveni 35% no gala enerģijas patēriņa un 30% no CO₂ emisijām. Ilgtspējīga un siltumnīcefekta gāzēm neitrāla siltumapgāde ir ļoti svarīga, lai samazinātu šīs klimatam kaitīgās emisijas. Pasākumi klimata mērķu sasniegšanai ir jāveido nepārtraukti un tālredzīgi, ievērojot principu “efektivitāte pirmajā vietā”, uzsverot izvairīšanos no nevajadzīgas siltuma izšķērdēšanas.

Šeit galvenā loma ir ēku enerģētiskajai renovācijai, tostarp siltumizolācijai un optimizētām apkures sistēmām. Novatoriski procesi, piemēram, sērijveida atjaunošana un digitalizācija, lai labāk kontrolētu siltuma patēriņu, var ievērojami palielināt efektivitāti. Siltumsūkņu ieviešana arī tiek uzskatīta par daudzsološu soli ceļā uz fosilā kurināmā aizstāšanu.

Pilotprojekts un finansējums

Pilotprojekts Südvorstadt-West tiek finansēts ar 100 miljonu eiro budžetu, lai pārbaudītu integrēto plānošanu. Tiek lēsts, ka Leipcigas apkures un pilsētas teritorijas pārbūve kopumā izmaksās sešus miljardus eiro, un gada izmaksas ir plānotas 300 miljonu eiro apmērā 20 gadu periodā. Renovācijas uzmanības centrā būs dzīves kvalitātes uzlabošana. Pirmos pieslēgumus jaunajam centralizētās siltumapgādes tīklam plānots īstenot jau 2026. gadā.

Lai procesu paātrinātu, tiek piedāvāta apkaimes uzņēmuma izveide. Līdz ar to sagaidāms, ka tuvāko piecu līdz sešu gadu laikā siltumapgādes komiteja ar centralizētās siltumapgādes pieslēgumiem varēs nodrošināt ap 600 māju. Izšķirošs jautājums joprojām ir sociālā klimata politika, kurā jāņem vērā arī pasākumi mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, lai tās varētu pienācīgi apsildīt savas mājas.

Kopumā renovācija tiek uzskatīta par paaudžu uzdevumu, kas jāpabeidz vismaz līdz 2040. gadam. Federālā valdība ir arī palielinājusi finansējumu centralizētās siltumapgādes paplašināšanai, lai atbalstītu pašvaldības šajā svarīgajā procesā.

Valsts klimata aizsardzības likumā noteiktie mērķi vēl vairāk veicina nepieciešamību pēc šiem pasākumiem, lai līdz 2045. gadam panāktu klimatneitrālu nākotni. Pašvaldību siltuma plānošana ir stratēģisks instruments, kas var palīdzēt pašvaldībām pāriet uz atjaunojamo enerģiju.

Lai iegūtu plašāku informāciju, varat izlasīt ziņojumus no [lvz.de](https://www.lvz.de/lokales/leipzig/leipzig-mit-einem-waermeplan-will-leipzig-teil-zur-klimaneutralitaet-leuten-Z5W3OPSMCBHJ3LSUYMW2UAWBYs. umweltbundesamt.de.