CSU paliek augšgalā: Zēhauzenas vēlēšanu sērija 2017-2025!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Federālās vēlēšanas 2025. gadā Zēhauzenā: politiskās ainavas rezultāti un tendences no 2017. gada līdz mūsdienām, tostarp vēlētāju aktivitāte un partijas vēsture.

Bundestagswahl 2025 in Seehausen: Ergebnisse & Trends der politischen Landschaft von 2017 bis heute, inklusive Wahlbeteiligung und Parteienverlauf.
Federālās vēlēšanas 2025. gadā Zēhauzenā: politiskās ainavas rezultāti un tendences no 2017. gada līdz mūsdienām, tostarp vēlētāju aktivitāte un partijas vēsture.

CSU paliek augšgalā: Zēhauzenas vēlēšanu sērija 2017-2025!

2025. gada 27. maijā Zēhauzenā pie Stafelzē notika federālās pirmstermiņa vēlēšanas, kuras raksturoja aizraujoši rezultāti. Skaļi Merkurs CSU joprojām ir spēcīgākais spēks reģionā ar 37,3%. Tas nozīmē, ka tas atkal spēja palielināties, salīdzinot ar 2021. gada vēlēšanām, kur tās rezultāts tika samazināts līdz 33,4%. Otro spēcīgāko vietu ar 21,3% sasnieguši zaļie, kas ir neliels kritums par 0,2 procentpunktiem, taču joprojām ieņem nozīmīgu vietu vēlētāju interesēs. Ar 10,5% AfD reģistrēja pieaugumu par 6,8 procentpunktiem, bet SPD sasniedza tikai 10,1%.

Vēlētāju aktivitāte bija iespaidīga – 87,0%, kas ir par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gada vēlēšanām. Tik augsti vēlētāju aktivitātes rādītāji Vācijas federālo vēlēšanu vēsturē nav bieži novēroti. Vēlētāju aktivitāte ir turpinājusi attīstīties kopš 1949. gada ar pašreizējo vērtību Statistika ir apstiprināts.

Pirmie balsojumi un cīņa par vietām

Pirmo balsu sadalījumā spēcīgu sniegumu uzrādīja Aleksandrs Dobrindts no CSU ar 41,7%, kā redzams. Ziņas parādās. Kristians Kēnigs no Zaļajiem sekoja ar 22,7%, bet AfD un SPD cīnījās aizraujošā cīņā par trešo vietu. Roza Hjū no AfD ieguva 9,6%, viņam cieši sekoja Klemens Meiķis no SPD ar 9,4% pirmo balsu. Atlikušās balsis tika sadalītas starp Mihaelu Markšteineru (Brīvie vēlētāji) ar 5,1%, Jirgenu Spēru (FDP) ar 4,7% un Robertu Vilsku (Kreisā partija) ar 3,4%.

Vēlēšanas izraisīja arī tālejošas reformas Vācijas vēlēšanu likumā, kas samazināja Bundestāga skaitu līdz 630 deputātu vietām. Pārkares un kompensācijas mandāti tika likvidēti, un vietas tagad tiek sadalītas tikai ar otro balsojumu. Šie jaunieviestie noteikumi īpaši ietekmē vēlētāju aktivitāti, jo sacentās mazāk partiju nekā iepriekš.

Skats uz nākamajiem gadiem

Jaunākie rezultāti liecina par būtiskām tendencēm valsts politiskajā ainavā un liecina par iespējamām izmaiņām tuvāko gadu laikā. Tagad federālās vēlēšanas ir sadalītas 299 vēlēšanu apgabalos, un tajās piedalās 29 partijas, kopumā izvirzot 4506 kandidātus, tostarp 1422 sievietes. Tāpēc 2025. gada 27. maija vēlēšanas varētu uzskatīt par pagrieziena punktu daudzām iesaistītajām pusēm.

Tā kā pastāvīgi parādās jauni notikumi un vēlētāju interese šķiet stabila Zēhauzenā a. Stafelzē, reģiona politiskā nākotne tiek gaidīta ar nepacietību.