Centrālās Vācijas ekonomika: vāja, neskatoties uz cerībām uz rekordlieliem skaitļiem!

Centrālās Vācijas ekonomika: vāja, neskatoties uz cerībām uz rekordlieliem skaitļiem!

Centrālvācijas ekonomika joprojām ir satraucošā stāvoklī. Pašreizējie Leipcigas un Halles/Desavas kameru kopīgā ekonomikas ziņojuma rezultāti, kas publicēti 16. jūnijā, liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojumi nav bijuši. Saskaņā ar ziņojumiem no l-iz.de Uzņēmumu biznesa situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies, un biznesa perspektīvas neliecina par būtisku atveseļošanos. Šis apsekojums aptver vairāk nekā 147 000 uzņēmumu reģionā un uzsver nopietnas problēmas, ar kurām saskaras ekonomika.

Rezultātu prezentāciju vadīja IHK Leipcigas rīkotājdirektors Kristians Kirpals un HWK Halle rīkotājdirektors Tomass Keindorfs. Vidusvācijas ekonomika saskaras ne tikai ar ekonomiskiem, bet arī strukturāliem izaicinājumiem. Augsto enerģijas cenu un noturīgās inflācijas ietekme rada papildu slogu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Ekonomiskā situācija un izaicinājumi

Visa Vācijas eksporta nozare atrodas krīzē, kas nesākās tikai ar korona pandēmiju. Lai gan Saksija un Saksija-Anhalte, iespējams, 2024. gadā varētu sasniegt jaunus iekšzemes kopprodukta rekordus, cenas koriģētās vērtības samazinās. Saksijā tiek prognozēts kritums par 0,4%, bet Saksijā-Anhaltē - par 0,9%.

Stagnējošie pārdošanas apjomi, bezdarba pieaugums un nevēlēšanās investēt raksturo pašreizējo ekonomisko situāciju. Ekonomiskā klimata indekss Centrālajā Vācijā ir 32 punkti, kas ir dramatisks kritums salīdzinājumā ar augstāko līmeni – 89 punktiem 2018. gada pavasarī. Uzņēmumi ziņo par pārdošanas apjomu samazināšanos, pieaugošām darbības izmaksām un bažām par darbaspēka izmaksām nākotnē.

Nozares un nākotnes perspektīvas

Ieskats konkrētajās nozarēs liecina, ka uzņēmumiem, kas galvenokārt darbojas iekšzemē, piemēram, amatniecībai un pakalpojumu sniegšanai, ir labāka biznesa situācija nekā no eksporta atkarīgajām nozarēm. Rūpniecības sektorā Centrālvācijā īpaši jūtams bija enerģijas un darbaspēka izmaksu pieaugums, kas būtiski pasliktināja uzņēmumu konkurētspēju. Skaļi IHK Leipciga Iekšzemes pārdošanas apjomi samazinājās par 7,5 procentiem, savukārt ārvalstu pārdošanas apjomi pieauga par 12,4 procentiem līdz 17,6 miljardiem eiro, kas palielināja eksporta kvotu līdz 37,9 procentiem.

Samazināšanās tendenci atspoguļo arī vidējo uzņēmumu skaita samazināšanās, kuru skaits sarucis par 17 līdz 502. Darbinieku skaits samazinājies par 0,5 procentiem līdz 98 748 cilvēkiem. Neskatoties uz dažām pozitīvām prognozēm, uzņēmumu biznesa gaidas ir tikai nedaudz uzlabojušās un kopumā saglabājas negatīvā līmenī. Palātas aicina stiprināt profesionālo apmācību un uzlabot darba stimulus.

Vēl viens centrālais jautājums ir valsts budžeta vadība. Budžeta projekts 2025. un 2026. gadam paredz krasi samazināt investīciju likmi, kas situāciju var vēl vairāk saasināt. Uzņēmumi aicina ilgtspējīgi samazināt enerģijas izmaksas un samazināt nodokļus, lai atvieglotu slogu ekonomikai.