Leipcigas lielākā saules siltuma sistēma: zaļā siltuma turbo pilsētai!

Leipcigas lielākā saules siltuma sistēma: zaļā siltuma turbo pilsētai!

Pēdējos gados Saules siltuma sistēmu paplašināšana ir kļuvusi nozīmīgāka Vācijā. Šī tehnoloģija varētu dot izšķirošu ieguldījumu centralizētās siltumapgādes dekarbonizācijā. Leipcigas Lausen-Grünau rajonā šobrīd tiek būvēta valsts lielākā saules siltuma sistēma ar maksimālo jaudu 41 megavats. Leipziger Stadtwerke projektā ieguldīja 40 miljonus eiro, no kuriem 16 miljonus eiro veidoja finansējums, piemēram, Klimata reportieris ziņots.

Jaunajā sistēmā tiks izmantotas plastmasas korpusa caurules, kas nodrošina lielisku siltumizolāciju. Siltais ūdens 60 grādu temperatūrā pēc Celsija tiek transportēts uz kolektoriem, kur tas tiek uzkarsēts līdz 113 grādiem. Tur iegūtais siltums pēc tam pa cauruļu sistēmu tiek nodots tehniskajai ēkai, kur tas tiek nodots siltummaiņiem. Šīs liela mēroga saules siltuma sistēmas nodošana ekspluatācijā ir plānota 2026. gada maijā. Paredzams, ka vasarā tā segs piekto daļu no Leipcigas centralizētās siltumapgādes vajadzībām, taču tas atbilst tikai aptuveni diviem procentiem gadā.

Saules siltumenerģijas potenciāls

Steinbeis pētniecības institūts Solites apraksta, ka Vācijā šobrīd ir 61 saules siltumtīkls ar kopējo maksimālo jaudu 121 megavats. Īpaši interesanti ir tas, ka saules siltumtīklu kopējo kolektoru laukumu potenciāli varētu dubultot līdz 2025. gada beigām. Šobrīd tiek būvēti vai plānoti 13 papildu kolektoru laukumi ar kopējo kolektoru platību 153 000 kvadrātmetru. Apstiprināšanas procesu paātrināšana varētu atbalstīt šo procesu, piemēram, Atjaunojamā enerģija uzsvēra.

Dirks Mangolds, Solites zinātniskais direktors, uzsver, ka ir nepieciešama spēcīgāka tirgus izaugsme, lai izmantotu saules siltumenerģijas potenciālu. SolnetPlus projekta eksperti jauno siltuma plānošanas likumu, kas stājās spēkā 2024. gada sākumā, uzskata par svarīgu soli, lai sniegtu tīklam pieslēgtai saules siltumenerģijai turpmāku stimulu.

Politiskie pamatnosacījumi

Pašvaldības siltuma plānošanai ir galvenā loma saules siltuma tīklu attīstībā. Tas ir paredzēts, lai palīdzētu identificēt un atrisināt lietošanas konkurenci agrīnā stadijā. Tāpat jāatzīmē, ka līdz 2028. gada septembrim ir pieejams federālais finansējums efektīvu siltumtīklu izveidei, kas varētu vēl vairāk atbalstīt šādu projektu paplašināšanu. Prognoss paredz, ka liela mēroga saules siltumenerģijai ik gadu būtu jāsaražo četri miljoni megavatstundu centralizētās siltumapgādes, lai līdz 2045. gadam siltumenerģiju pilnībā pārveidotu par atjaunojamu enerģiju.

Kopumā var teikt, ka saules siltumenerģija Vācijā piedzīvo izšķirošu pavērsienu, kam par labu dod gan tehnoloģiskie sasniegumi, gan politiskie ietvara apstākļi. Nepieciešamā saules siltuma sistēmu paplašināšana un paātrināta apstiprināšana ir būtiski faktori videi draudzīgas siltumapgādes mērķu sasniegšanā. Rezumējot, var teikt, ka kolektoru laukumu dubultošana līdz 2025. gadam ir kļuvusi reāla, kas varētu būt nozīmīgs enerģētikas pārejas posms.