Karstuma vilnis Leipcigā: rekordaugsta temperatūra un iespējams sausuma risks!

Karstuma vilnis Leipcigā: rekordaugsta temperatūra un iespējams sausuma risks!

2025. gada 24. jūnijā Leipciga piedzīvos gada pirmās karstās dienas. Pilsētu arvien vairāk ietekmē ārkārtējas laikapstākļu parādības, kuras var saistīt ar cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām. Pašreizējos laikapstākļus raksturo karstums, sausums, lietus, pērkona negaiss un paaugstināts plūdu risks. Pēdējos gados Leipcigā ir ievērojami paaugstinājusies vidējā temperatūra, 2024. gadā sasniedzot 11,9 grādus pēc Celsija, kas ir siltākais gads pēdējo 170 gadu laikā, ziņo. LVZ.

2025. gads iesākās sausi, bet janvāris bija 15,2 grādi silts - šīs dienas rekords. Savukārt februāris bija ievērojami vēsāks nekā iepriekšējos gados, un vidējā temperatūra bija vien 1,4 grādi. 2025. gada martā meteorologi ziņoja par daudziem temperatūras rekordiem, tostarp 18,2 grādiem 7. martā. Arī aprīlis bija ievērojami silts par diviem grādiem virs vidējā, savukārt maijs bija mainīgs, atnesot gan siltas, gan vēsas dienas.

Wetterextreme und ihre Ursachen

Karstuma viļņi Leipcigā ir daļa no lielākas klimata parādības, ko var novērot arī visā pasaulē. Globālās temperatūras un ekstrēmo notikumu laika grafiks liecina, ka 2023. gads bija karstākais gads reģistrēts, un vidējā globālā temperatūra gandrīz par 1,5 C pārsniedz pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Federālā vides aģentūra. Šie notikumi ir satraucoši un uzsver, ka ir steidzami jārisina klimata pārmaiņu problēmas.

Leipcigas reģionā sausuma problēma ir bijusi īpaši aktuāla kopš 2018. līdz 2020. gadam. Pēdējā desmitgadē bija astoņi gadi, kad nokrišņu daudzums bija zem vidējā līmeņa. Tomēr 2024./2025. gada rudens un ziema, kas pārsniedz vidējo, kompensēja sausumu augšējos augsnes slāņos, jo 2025. gada aprīlī un maijā nokrišņi bija virs vidējā līmeņa. Tomēr ilgtermiņā nokrišņu daudzums Leipcigā ir palicis nemainīgs.

Klimata attīstība vēsturiskā kontekstā

Ilgtermiņa tendences liecina par nepārprotamu temperatūras pieaugumu kopš deviņdesmitajiem gadiem. 1851. gadā Leipcigā vidējā temperatūra bija 8,5 grādi, bet 2024. gadā tā paaugstinājās līdz 9,9 grādiem. Turklāt karsto dienu skaits ir ievērojami pieaudzis. Ja 19. gadsimtā tika reģistrētas tikai 4 līdz 10 karstas dienas gadā, kopš 1994. gada to bijušas vairāk nekā 20, bet 2018. gada vasarā bija bēdīgs rekords – 35 karstas dienas. Līdz 2024. gada augusta vidum jau bija reģistrētas 14 karstas dienas.

Šos notikumus apstiprina zinātniskie dati, kas iegūti no Vācijas laika dienesta Leipcigas-Holzhausenas. Šī stacija ir viena no modernākajām mērīšanas stacijām Vācijā. Dati par temperatūras anomālijām kopš 1971. gada, kas pazīstami kā Eda Hokinsa sasilšanas svītras, arī liecina par satraucošu klimata sasilšanu.

Lai veicinātu globālo sasilšanu, ir jāveic steidzami pasākumi un jāpielāgojas, lai neitralizētu arvien vairāk ekstrēmo laika apstākļu ietekmi. Temperatūras paaugstināšanās un karsto dienu biežums ir ne tikai lokālas, bet globālas problēmas, kas ietekmē visas mūsu sabiedrības jomas.