Bettina Wilpert: Radikāls ieskats mātes stāvoklī un fiziskumā!

Bettina Wilpert: Radikāls ieskats mātes stāvoklī un fiziskumā!

2025. gada 21. jūnijā Leipcigas autore Bettina Vilperta Konnas salā lasīs no savas jaunās grāmatas “Bārdainā sieviete”. Kopā ar Simoni Goldšmitu-Lehneri viņa radīs lasījumu, ko īpaši raksturo spēcīga dzemdību aina. Galvenais varonis Alekss, kurš šajā emocionālajā brīdī izsmelti pārdomā, iespaidīgi parāda vecāku un dzimšanas izaicinājumus un pieredzi.

Viņas romāns ir par Aleksu, kuram pēc negadījuma jāpalīdz mātei un kura uz četrām dienām ir šķirta no pašas meitas. Šajā darbā Vilperte pievēršas ne tikai radikālajam fiziskumam un tabu tēmām, kas saistītas ar mātes stāvokli, bet arī sarežģīto jautājumu par to, vai viņas tēla dīvainība pazūd līdz ar mātes lomu. Šī tēma lasījumā ieņem centrālo vietu, it īpaši laikā, kad māšu sociālās gaidas joprojām ir spēcīgas un bieži tiek uzskatītas par patriarhālām un seksistiskām, kā apraksta vietne Goethe.de.

Jauns skatījums uz mātes stāvokli

Betīna Vilperta, kura aktīvi darbojas arī kā jaunā žurnāliste, raksta par vēsturiskajām un aktuālajām normām, kas veido mātes tēlu. Savā slejā viņa aplūko lingvistiskos attēlus un domu modeļus, kas bieži vien stigmatizē mātes Vācijā. Bieži lietotais jēdziens “kraukļa māte” tiek aplūkots kritiski, jo gandrīz nav atbilstošu terminu tēviem. Vilperta pievēršas arī vainas sajūtai, kas ir pavadījusi daudzas mātes, tostarp viņu pašu, kopš viņu reliģiskās audzināšanas.

“Bārdainā sieviete” ietver Vilperta personīgo pieredzi, kurai arī ir divi mazi bērni. Viņa pārdomā pašas savu mātes tēlu, ko veidojusi katoļu Bavārija, un pievēršas izmaiņām, kas izriet no bērna piedzimšanas. Grāmata ar 192 lappusēm un 22 eiro cenu ir paredzēta, lai sabiedrības uzmanības lokā nonāktu bieži nepārrunātos mātes un dzimšanas aspektus.

Sociālās normas un valodas refleksija

Lasījums būs ne tikai literārs notikums, bet arī piedāvās iespēju pārrunāt dziļi iesakņojušās māmiņu sociālās gaidas. Vēsturiskās norises, sākot ar Žanu Žaku Ruso un beidzot ar mātes lomas idealizāciju nacistu laikmetā un pēckara perioda modeļiem, Vilperta savā darbā aplūko. Šīs pārdomas ir īpaši svarīgas, jo tās parāda, kā māšu paštēls ir mainījies gadu desmitu laikā.

Vilperts uzsver, ka daudzas mātes Vācijā izmanto ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu un bieži strādā nepilnu slodzi, kas padara viņas neaizsargātākas pret nabadzību vecumdienās. Šīs strukturālās problēmas pastiprina lingvistiskie tēli, kas bieži atspoguļo sieviešu pasīvās lomas. Dzimuma ziņā neitrālu terminu, piemēram, “mātes piens”, izmantošana varētu būt solis pareizajā virzienā, lai izjauktu šīs novecojušās perspektīvas.

21. jūnijā Konnas salas apmeklētāji varēs būt liecinieki šai nozīmīgajai literārai un sabiedriskai diskusijai un gūt labumu no darba, kas ne tikai izklaidē, bet arī rosina pārdomām.