Krāpniecisks zvans: Leipcige zaudē gandrīz 50 000 eiro!

Krāpniecisks zvans: Leipcige zaudē gandrīz 50 000 eiro!

Leipcigas Burghauzenes rajonā notika šokējošs krāpšanas gadījums, kurā 36 gadus vecs vīrietis zaudēja gandrīz 50 000 eiro. Incidents notika otrdien pēc kāda iespējamā bankas darbinieka zvana. Viņš jautāja vīrietim, vai viņš ir veicis noteiktas rezervācijas, un viņš atbildēja noraidoši. Pēc tam svešinieks vīrieti informējis par iespēju apturēt un pārgrāmatot viņa finanšu darījumus, kas noveda pie traģiski nepareiza lēmuma: attiecīgā persona deva apstiprinājumu darījumam un viņa nauda pazuda acumirklī. Policija nekavējoties sāka izmeklēšanu par krāpšanu un ir uzsākta vainīgā meklēšana.

Šāda krāpniecība, kas pazīstama kā “vishing” — balss un pikšķerēšanas kombinācija, kļūst arvien izplatītāka. Noziedznieki pa telefonu uzdodas par bankas darbiniekiem un izmanto stratēģiskas metodes, lai iedvesmotu uzticību un izdarītu spiedienu uz upuriem. [SWR.de]. Tā notika ar Ralfu Šornu no Štutgartes, kuram arī pēc kāda iespējamā drošības dienesta darbinieka izsaukuma tika izkrāpti 21 000 eiro.

Krāpšanas līmeņa paaugstināšana un drošības pasākumi

Šādu krāpšanas gadījumu skaita pieaugums rada bažas patērētāju aizstāvju vidū. Viņi brīdina, ka daudzas bankas bieži vien vaino klientu par neautorizētiem maksājumiem. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai cietušie būtu piesardzīgi, saņemot negaidītus zvanus. Būtiski ieteikumi ir “Esiet aizdomīgs un pārbaudiet zvanītāja identitāti”. Turklāt lietotājiem nevajadzētu ļauties spiedienam, jo ​​tas bieži noved pie pārsteidzīgiem lēmumiem, kam var būt letālas finansiālas sekas.

Krāpšanas gadījumā klientiem nekavējoties jāsazinās ar savu banku, lai bloķētu kontu un iesniegtu ziņojumu policijā. Bankām ir pienākums atmaksāt neautorizētos maksājumus, taču, lai to izdarītu, klientiem ir jāpierāda, ka viņi nav rīkojušies rupjā neuzmanībā. Daudzos gadījumos tas var būt sarežģīti, jo pikšķerēšanas vietnes bieži ātri pāriet bezsaistē.

Īpaši satraucoša ir nenoteiktība saistībā ar tiešsaistes banku darbību. Daudzas bankas pieprasa tikai lietotājvārdu un paroli, lai piekļūtu, tādējādi krāpniekiem ir vieglāk ielauzties upuru kontos. Ir arī atsauce uz bīstamo zvanītāja ID viltošanas paņēmienu, kas ļauj krāpniekiem slēpt savu tālruņa numuru un tādējādi veikt ticamākus zvanus. Personas dati, kas tiek piedāvāti pārdošanai internetā, paver durvis arī šāda veida krāpšanai. Patērētājiem jābūt īpaši modriem un jāziņo par aizdomīgiem e-pastiem patērētāju konsultāciju centriem.

Atliek cerēt, ka gan policija, gan bankas veiks pastiprinātus pasākumus, lai labāk aizsargātu un izglītotu šo sarežģīto krāpšanas shēmu upurus.